Nu jau vairākus mēnešus uzmanības centrā ir naudas trūkums veselības aprūpē un dažādu risinājumu meklēšana naudas vairošanai vai ekonomiskākai un jēdzīgākai veselībai piešķirtās naudas apsaimniekošanai. Tomēr ir kāds kliedzošs naudas izšķērdēšanas piemērs, par ko visi zina, pat ministre, bet izliekas to nemanām vai arī plāta rokas – sakot, ka neko nevar darīt, publiski pauž neiroķirurgs Renārs Putniņš.
«Stāsts ir par slavenajām zālēm Rigvir, kuras kā valsts kompensējamas iekļautas audzēju ārstēšanas sarakstā. Valsts tērē simtiem tūkstošus, lai šīs zāles kompensētu vēža slimniekiem, lai gan joprojām nav neviena ticama pētījuma, kas apliecinātu – jā, šīs zāles dod labumu un ārstē,» ar bažām komentē neiroķirurgs.
Vienlaikus viņš norāda, ka nav saprotams, kādu lobiju atbalsta Veselības ministrija. Proti, kā bez kāda objektīva pētījuma un pamatojuma Rigvir joprojām tiek iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, liekot ārstiem tās izrakstīt tik smagās diagnozes kā audzējs.
«Valsts naudas šķērdēšana apšaubāmām zālēm ir tikai medaļas viena puse. Otrā pusē ir pacienti, kuriem nav pieejami pētījumos pārbaudīti un par efektīviem atzīti medikamenti tikai tādēļ, ka tie nav valsts kompensējamo sarakstā, bet ir spiesti ticēt teikām un nostāstiem par Rigvir neticamajām pārstāšanas spējām,» tā Putniņš.
Turpinot, viņš saka: «Pacientam jau nav izvēles – vēzis nav diagnoze, kas ļauj strādāt ar pilnu krūti un pelnīt kaudzēm naudas, tādēļ nākas samierināties ar tām zālēm, kuras atvēl valsts. Un valsts nesaprotamu lobiju dēļ ir izvēlējusies vēža slimniekiem piešķirt nekur nepārbaudītas zāles, un tērēt tām jau tā plāno veselības budžetu.»
Viņš saka, ka muļķoti tiek gan pacienti, gan visi nodokļu maksātāji, kuri ir spiesti no nodokļu naudas uzturēt šo bezjēdzīgo zāļu kompensēšanu grūti dziedināmu vai pat nedziedināmu slimību ārstēšanai.
«Speciālisti – onkologi – prasa izņemt no kompensējamo zāļu saraksta Rigvir, jo nav pierādīta to farmaceitiskā efektivitāte, taču ministre Anda Čakša kā papagailis atkārto, ka viņai vajag kaudzīti pacientu sūdzību, ka zāles nedarbojas, un tikai tad viņa aicinās tās izņemt no kompensējamo zāļu saraksta. Un kurš gan pacients, kuram Rigvir ir vienīgā cerība izveseļoties no smagās saslimšanas, atļausies «spļaut Dievam acīs» un rakstīt, ka zāles nedarbojas,» ar spēcīgu viedokli komentē neiroķirurgs.
Viņš norāda arī to, ka ne jau pacients var zināt, vai zāles darbojas vai nē, tas ir jāpierāda zinātniskos pētījumos. Un, ja Latvijas valstij nav pietiekami daudz līdzekļu kompensējamo zāļu izpētei, tad ir sarakstā jāiekļauj tikai tās zāles, kurām jau ir šādi pētījumu un par kuru efektivitāti nevienam nav šaubu.
«Publiski ir dzirdēts pat apgalvojums, ka Rigvir taču nevienam neko sliktu nedara, bet, vadoties pēc šādas loģikas, kompensējamo medikamentu sarakstā varētu iekļaut arī minerālūdeni,» min speciālists.
«Pietiek trallināt valsts naudu un muļķot pacientus,» pauž neiroķirurgs.
Ref: 225.000.103.1924