Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.
Nodomu protokolā paredzēts panākt, lai likumā tiktu apstiprināts tas, ka no 2020.gada apsardzes darbinieka minimālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas ir trīs eiro stundā, no 2021.gada – 3,20 eiro stundā, bet no 2022.gadā – 3,40 eiro stundā.
Tāpat asociācijas vienojās, ka to biedri, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, nodrošinās ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu avansā tādā apmērā, kas nav mazāks par aprēķināto no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.
Asociācijas arī vienojās strādāt pie apsardzes darbību reglamentējošo normatīvu aktu pārskatīšanas un jauna nozares likuma izstrādes. Par prioritārām izmaiņām noteiktas apsardzes komersantu un nodarbināto reģistra ieviešana, kā arī apsardzes darbinieku kvalifikācijas līmeņu noteikšana, paredzot zemāka līmeņa kvalifikācijas pārbaudes tiesības nozaru asociāciju izveidotai komisijai.
Asociācijas arī vienojās panākt, ka, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumu, netiek izmantoti apakšuzņēmumi, mikrouzņēmumi, bet gan darba ņēmēja un darba devēja attiecības. Izņēmuma gadījums būtu masu pasākumu apsardze.
Asociācijas apņemas noslēgt ģenerālvienošanos par minētajiem punktiem, paredzot, ka valsts institūcijas sākt mērķtiecīgu darbu, lai būtiski mazinātu iespējas apsardze nozarē izvairīties no darba spēka nodokļu nomaksas, nodrošinot nodokļu iekasēšanu vismaz no minimālās algas.
Kā ziņots, aptuveni 50% darba devēju apsardzes jomā maksā algas, kas ir vienāda vai mazāka par minimālo algu, šodien komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Šis ir ļoti augsts rādītājs, uzsvēra Pelēkā, norādot uz aplokšņu algu risku. Viņa arī piebilda, ka nozarē ir arī cita «satraucoša tendence» – tiekot veidotas apakšuzņēmēju ķēdes, un dažkārt darbinieks ar galvenā uzņēmuma logo uz formastērpa pat nezinot, kas tieši ir viņa darba devējs.
Ref:224.000.103.2404