Ienākumu nevienlīdzība saglabājas augsta, kā rezultātā daļa sabiedrības vēl neizjūt ekonomikas izaugsmes sniegtos labumus, komentējot mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomus komentē Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece. Turklāt viņa secina, ka iedzīvotāji sāk tērēt drošāk.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šī gada augustā mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pieauga par 5,3% gada izteiksmē (kalendāri izlīdzināti dati), uzrādot divu gadu laikā straujāko kāpumu. Ja izņemam ārā svārstīgos degvielas pārdošanas apjomus, tad kāpums ir vēl straujāks, proti, 7,2% (pēdējo trīs gadu straujākais kāpums). Pārtikas preču pārdošanas apjomi gada izteiksmē augustā kāpa par 7,7%, bet nepārtikas (bez degvielas) par 6,3%.
Saskaņā ar jaunāko statistiku šī gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi auga par 3,1%, bet jūlijā-augustā – par 5,0% gada izteiksmē.
«Tas ir labs signāls tam, ka trešajā ceturksnī mājsaimniecību patēriņa izaugsme ir bijusi gana strauja un kāpinājusi ekonomikas izaugsmi. Mazumtirdzniecības sniegums iet roku rokā ar iedzīvotāju ienākumu kāpumu. Vidējā neto darba samaksa (alga «uz rokas») otrajā ceturksnī auga turpat par 8%,» norāda Buceniece.
Turpinot, viņa saka, ka, visticamāk, līdzīgs kāpums saglabājās arī trešajā ceturksnī, radot iespēju iedzīvotājiem veikt mājokļa uzlabojumus, iegādāties informāciju tehnoloģiju (IT) un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas, elektropreces, kā arī vairāk līdzekļu novirzīt ar atpūtu saistīto preču iegādei. Iedzīvotāji biežāk iegādājas pārtiku un dzērienus specializētajos veikalos.
Sabiedrības noskaņojums par situāciju ekonomikā kopumā uzlabojas, norāda ekonomiste.
Minot, ka pie augošiem vidējiem ienākumiem, iedzīvotāji atļaujas uzkrāt mazāku ienākumu daļu un vairāk novirzīt dažādu preču un pakalpojumu iegādei.
«Piemēram, aptaujās iedzīvotāji biežāk norāda, ka plāno veikt mājokļa uzlabojumus, iegādāties automašīnu, ko redzam arī mazumtirdzniecības un automobiļu un motociklu pārdošanas datos. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas augsta, kā rezultātā daļa sabiedrības vēl neizjūt ekonomikas izaugsmes sniegtos labumus. Tomēr līdz ar bezdarba līmeņa turpmāku samazināšanos un ienākumu kāpumu, aizvien vairāk iedzīvotāju sajutīs uzlabojumu. To veicinās arī nākamgad paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, atvieglojumu pieaugums un minimālās algas kāpums,» stāsta Swedbank ekonomiste.
Ref: 225.000.103.1215