Šī gada trijos ceturkšņos pašvaldību budžetā izveidojies 74,7 miljons eiro liels pārpalikums, liecina Valsts kases apkopotā informācija.
Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu pārpalikums ir samazinājies par 32,1 milj. eiro. Lai arī sagaidāms, ka gada beigās vēl straujāk pieaugs izdevumi pašvaldībās, tomēr pēc Finanšu ministrijas (FM) novērtējuma 2017.gads pašvaldību budžetā tiks noslēgts ar nelielu pārpalikumu.
«Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi gada trijos ceturkšņos sasniedza 1 783,7 milj. eiro, kas ir par 185,8 milj. eiro jeb 11,6% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Kopējo ieņēmumu pieaugums ir straujākais pēckrīzes periodā. Galvenais ieņēmumu avots šā gada trijos ceturkšņos ir nodokļu ieņēmumi, kas auguši par 92,2 milj. eiro jeb 8,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un sasniedza 1 172,5 milj. eiro,» skaidro FM.
Tāpat ministrijā norāda, ka lielāko daļu nodokļu ieņēmumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kas sasniedza 975,4 milj. eiro, un salīdzinot ar pērnā gada trijiem ceturkšņiem, IIN ieņēmumi pieauguši par 84,7 milj. eiro jeb 9,5%. «IIN ieņēmumu pieaugums saistīts ar vidējās bruto darba samaksas un minimālās darba algas pieaugumu valstī. Vidējā bruto darba samaksa valstī, pateicoties straujai ekonomiskai izaugsmei, šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 7,9%. Jāatzīmē, ka šā gada trijos ceturkšņos pašvaldību budžetā IIN ieņēmumi ir par 42 milj. eiro augstāki kā valsts budžeta likumā prognozētie.»
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi pieauguši par 6,7 milj. eiro jeb 3,8%, veidojot ieņēmumus 184,4 milj. eiro apmērā. Lielākais pieaugums Rīgas pilsētas budžetā 4,3 milj. eiro apmērā, ko pamatā nodrošināja kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā, teikts FM ziņojumā.
FM norāda, ka otru nozīmīgāko ieņēmumu pozīciju pēc nodokļu ieņēmumiem veido valsts transferti. 2017.gadā valsts transfertu apjoms pieaudzis par 88,6 milj. eiro jeb 23,1%, veidojot 472,6 milj. eiro. Par 38,1 milj. eiro pieaugušas pašvaldību saņemtās valsts budžeta mērķdotācijas, piem. skolotāju atalgojumam, un par 48,8 milj. eiro pieauguši transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
Pārējie ieņēmumi šā gada trijos ceturkšņos veidoja 137,9 milj. eiro, t.sk. nenodokļu ieņēmumi 43,4 milj. eiro, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 91,1 milj. eiro.
Ministrijā pauž, ka kopējie pašvaldību budžeta izdevumi 2017.gada trijos ceturkšņos sasnieguši 1 709,1 milj. eiro, kas ir par 217,9 milj. eiro jeb 14,6% vairāk kā 2016.gada trijos ceturkšņos. Kopējo izdevumu pieauguma temps, līdzīgi kā ieņēmumu pieauguma temps, ir straujākais pēckrīzes periodā.
Lielāko kopējo izdevumu pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas pieauguši par 119,3 milj. eiro jeb 66,4% un sasniedza 299 milj. eiro. Tik strauju kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja kapitālo izdevumu pieaugums pamatfunkcijās un ES fondu projektu realizācijā. Īpaši strauji pieauguši izdevumi ES fondu projektu realizācijai šā gada trešajā ceturksnī. Kopumā kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijai veidoja 59,9 milj. eiro, kas ir par 53,3 milj. eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn.
«Lai arī kapitālie izdevumi ir pieauguši straujāk, tomēr uzturēšanas izdevumi veido lielāko daļu no kopējiem izdevumiem. Uzturēšanas izdevumi 2017.gada trijos ceturkšņos veido 1 410 milj. eiro, kas ir par 98,6 milj. eiro jeb 7,5% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 61,8 milj. eiro jeb 8,6% un 27,6 milj. eiro jeb 7,5%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam saistīts ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu,» turpina FM.
Savukārt lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot kapitālo remontu), kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauga attiecīgi par 7 milj. eiro un 5,4 milj. eiro. Tāpat uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi sociālajiem pabalstiem, subsīdijām un dotācijām. Izdevumi sociālajiem pabalstiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5,9 milj. eiro jeb 9,7%, savukārt izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 5,3 milj. eiro jeb 4,2%.
Ref:224.000.103.2688