«Vienotībā pašlaik notiek milzu pārmaiņas – strukturālas, ļoti dziļas. Mums pārmet par neiedziļināšanos sabiedrības problēmās. Liela daļa pārmet par Vienotības augstprātību. Mēs saprotam, ka tas saistīts gan ar partijas līdzšinējo darbību, gan arī ar bijušo frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu,» BNN atzīst Vienotība ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Viņaprāt, sabiedrības izpratnē Āboltiņa simbolizē daudzas negatīvās varas īpašības, un partijai tas ir jāakceptē un jāļauj, ka līdera loma pāriet no vienām rokām uz otrām. Par Āboltiņas aiziešanu Vienotība esot apmierināta un tiek uzskatīts, ka tā ir viena no būtiskākajām pārmaiņām. «Nebūs tā, ka cilvēki mūs uzreiz ļoti mīlēs, bet līdz ar Āboltiņas aiziešanu Vienotībai ir jāspēj parādīt cita veida politika, cita veida ieklausīšanās cilvēkos, jo līdz šim tas ir galvenais, ko sabiedrība mums pārmet. Un Āboltiņa bija Vienotības simbols, kas vienkārši ir jāmaina,» stāsta Kampars.
Viņš novērtē deputātes līdzšinējo ieguldījumu politikā, uzsverot: «Viņa tiešām ir ļoti daudz ko izdarījusi šīs valsts labā.»
«Ir skaidrs tas, ka partijas ietvaros mēs pietiekami labi esam sapratuši šo pamatproblēmu – sabiedrībai viņa nepatīk, pat zinot, ka Āboltiņai izteiktu pārkāpumu, skandālu nav. Ir tāds ļoti iracionāls sabiedrības vērtējums – kas ir viņas personība, kā viņa politikā darbojas. Varbūt tieši šis Āboltiņas augstprātības zīmols bieži vien bija nosēdies sabiedrībā bez gluži loģiska pamatojuma.»
Nesavienojami politiķi un politiskās idejas zem «vienas cepures»
Kā atzinis Kampars, partijas lielākas nesaskaņas ir radušās par nespēju vienoties, kā tai vajadzētu turpināt savu darbību, par skaidru Vienotības pozīciju. Tāpēc Vienotība piedzīvo vairāku politiķu aiziešanu.
Jāatgādina, ka 26.jūlijā tika parakstīts jaunās kustības manifests, ko parakstīja arī visi pieci no Vienotības aizgājušie politiķi: Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis.
«Partijā bija divas ļoti spilgtas politiķes – Solvita Āboltiņa un Ilze Viņķele –, kuras, kā jau politikā, ir pietiekami ambiciozas, zinošas un par sevi pārliecinātas. Viņas nespēja sastrādāties, bet tā pamatā bija vairāk personiska nepatika. Partijā tas rada spriedzi, ja nepārtraukti notiek iekšējie ķīviņi. Protams, nesaskaņas atsevišķos gadījumos bija arī par Vienotības pamatproblēmām, tomēr ir jāatzīst, ka personīgā nesaskaņa un nespēja sastrādāties radīja šo problēmu.»
Pēc Kampara domām, šāda pieredze partijai kalpos kā paraugs, lai Vienotība atkārtoti neuzkāptu uz tā paša grābekļa, – ka pavisam nesavietojami politiķi un politiskās idejas atnāktu zem vienas «cepures» un atkārtoti notiek šāda veida šķelšanās.
Lielākais izaicinājums – partijas pārmaiņu vērtības apliecināšana sabiedrības acīs
Vienotības politiskie līderi mainās, kas, arī rada neizpratni sabiedrībai: uzticēties vai neuzticēties šai partijai. To Kampars nenoliedz, norādot, ka pašlaik Vienotības mērķis ir izstrādāt partijas Vērtību deklarāciju. Proti, iespējams, jau decembrī sabiedrība varēs redzēt, kāda tad ir Vienotība.
«Es teiktu, ka mēs šobrīd atgriežamies pie mūsu pamatvērtībām: atklātība, profesionalitāte, kompetence un uz izaugsmi, ekonomikas attīstību vērsta politika. Jā, mēs esam labēji centriska partija, kura ikdienā nerunā, kur pārdalīt. Mēs sakām, kur nopelnīt, mēs sakām, kā būt veiksmīgiem globālajā pasaulē. Rādās, ka šobrīd apmēram šādi varētu izskatīties mūsu partijas nākotnes vīzija. Diemžēl slikto iespaidu, kas saistīts ar bijušo partijas vadītāju kā personību, nebūs viegli mainīt.»
Tāpat Kampars arī uzsver, ka Latvijā visam politiskajam spektram ir jāapzinās, ka sabiedrības uzticība demokrātijai, šai politisko partiju sistēmai, ar katru brīdi krītas.
Kamparam šinī reizē taisnība.