Konkurences padomes lēmums, ar kuru visai Latvijas banku industrijai tiek pārmesta neatļautas vienošanās īstenošana, ieviešot un uzturot starpbanku komisijas maksu par maksājumu karšu sistēmas uzturēšanu, ir absurds un nepamatots, norāda Latvijas Komercbanku asociācija.
Turklāt Konkurences padome nespēj skaidri definēt, kurš izskatītajā lietā ir cietušais, jo minētā komisijas maksa neskar ne patērētājus, ne tirgotājus.
Asociācija uzskata, ka banku nozarei izvirzītie pārmetumi ir balstīti uz nepamatotiem pieņēmumiem, ignorējot patieso šīs starpbanku norēķinu sistēmas devumu Latvijas ekonomikas attīstībai – iespēju patērētājiem, kuri izmanto vienas bankas maksājumu karti, norēķināties par precēm un pakalpojumiem veikalā, kurā karšu darbību nodrošina cita banka, bez jebkādas papildu komisijas maksas. Esošā norēķinu sistēma ir caurspīdīga un visām bankām nodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas, kā arī ļauj patērētājiem ar vienādiem noteikumiem norēķināties ar jebkuras bankas karti jebkurā veikalā.
Svarīgi, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpušu vienošanās Latvijā jau ir jau aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma.
«Apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās ir palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama. Starpbanku komisijas maksa nekādā veidā neietekmē patērētājus – tie ir tehniski norēķini banku iekšējā apkalpošanas sistēmā, no kuriem visi iegūtie līdzekļi, tiek ieguldīti kopējās norēķinu sistēmas uzturēšanā,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. «Ja šāda sistēma, kāda tā eksistē visā pasaulē, nebūtu nodrošināta, norēķini ar kartēm pašlaik būtu sarežģītāki un dārgāki,» uzsver Tverijons.
Šādu norēķinu karšu sistēmu pasaulē uztur vairākas lielas organizācijas, piemēram, VISA, MasterCard, u.c. Latvijas bankas pirms vairākiem gadiem pārņēma šo starptautisko sistēmu darbības principus, lai attīstītu iekšējo maksājumu tirgu. Arī Eiropas Komisija vairākkārt nepārprotami ir atzinusi, ka vienošanās par šādām starpbanku komisijām ir likumīgas.
Teodors Tverijons skaidro: «Laikā, kad valstī pieaug draudi, ko rada skaidrās naudas aprite, un līdz ar to tiek veicināta ēnu ekonomika, ir ļoti netālredzīgi censties sagraut jau esošo bezskaidras naudas norēķinu sistēmu, tādējādi riskējot radīt lielākus izdevumus gala patērētājiem un stimulējot skaidras naudas norēķinus. Vispārzināms, piemēram, ir fakts, ka skaidras naudas apkalpošana ekonomikai izmaksā aptuveni divas reizes dārgāk nekā bezskaidras naudas norēķini.»
Pašlaik Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstas ar Konkurences padomes lēmumu un izvērtē visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnīgu risinājumu šajā lietā.
Absurds it is..