Šā gada februārī naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, pret janvāri palielinājās par 0,8%, biznesa portālu Nozare.lv informēja Latvijas Bankā.
Savukārt gada laikā naudas daudzums ekonomikā pieaudzis par 10%.
Janvārī pret 2010.gada decembri naudas daudzums ekonomikā bija samazinājies par 0,8%, ko Latvijas Banka skaidroja ar sezonāliem iemesliem.
Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš saka, ka februārī naudas daudzuma ekonomikā straujāku kāpumu piebremzēja budžeta konsolidācijas jomā pieņemto lēmumu un globālo norišu fons. «Tas atspoguļo pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā, kad atveseļošanās turpinās, tomēr iezīmējas lēnākas attīstības tendence, un neliels bija arī skaidrās naudas pieprasījuma kāpums,» skaidro Purviņš.
Banku piesaistīto noguldījumu apjoms šā gada februārī pret pērnā gada februārī pieauga par 7,8%, bet skaidrā nauda apgrozībā – par 19,4%.
Purviņš norāda, ka M3 pieaugumu noteica joprojām straujais noguldījumu uz nakti kāpums, vienlaikus sarūkot termiņnoguldījumu un noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu atlikumam. Lai gan februārī nedaudz palielinājās gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumi, atšķirīga bija to dinamika valūtu skatījumā. Joprojām spēcīgie eksporta rādītāji nodrošināja būtisku uzņēmumu eiro noguldījumu kāpumu, savukārt iekšējā pieprasījuma zemais līmenis un iedzīvotāju piesardzība tēriņos, izpaužoties mazumtirdzniecības stagnācijā, ietekmēja uzņēmumu latu noguldījumu sarukumu un mājsaimniecību latu noguldījumu palielināšanos.
Iekšzemes kredītu atlikums februārī samazinājās par 1,1% un kredītu gada krituma temps sasniedza 8,7%. Samazinājumu, pēc Purviņa sniegtās informācijas, noteica galvenokārt uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto eiro kredītu atlikuma pakāpeniskā mazināšanās, kamēr uzņēmumiem izsniegto latu kredītu atlikums pieauga jau ceturto mēnesi pēc kārtas, tādējādi turpinot palielināt gan vēl joprojām niecīgo latu kredītu īpatsvaru banku izsniegto kredītu portfelī.
«Naudas rādītāju lēnais pieaugums un nemainīgā situācija kreditēšanas jomā nevieš pārlieku optimismu tuvākās nākotnes vērtējumā. Lai gan pēdējā laikā Latvija guvusi atzinīgu starptautisku vērtējumu, kas izpaudies pozitīva kredītreitinga nākotnes redzējuma noteikšanā un arī paša reitinga paaugstināšanā, augošais nodokļu slogs un inflācija iekšzemē, politiskie un ar dabas katastrofām saistītie satricinājumi daudzviet pasaulē, mudinās samazināt patēriņu un iespēju robežās palielināt uzkrājumus arī Latvijā,» brīdina centrālās bankas eksperts.
Viņš gan norāda, ka uzkrājumu pieaugums nodrošinās stabilitāti banku sektorā, veicinot mērenu naudas apjoma pieaugumu turpmākajos mēnešos, tomēr nestimulēs tautsaimniecības izaugsmi kopumā.
Latvijas Bankas skatījumā, lai panāktu ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, svarīgākais ir noslēgt budžeta konsolidācijas procesu nevis ar uzņēmumu konkurētspēju bremzējošu un inflāciju veicinošu nodokļu paaugstināšanu, bet gan reālām strukturālajām reformām un budžeta izdevumu mazināšanu.
Jau vēstīts, ka janvārī naudas rādītājs M3 mēneša laikā saruka par 0,8%, bet gada pieauguma temps veidoja 11,8%.