Eiropas Savienībā (ES) nepieciešams noteikt ilgtermiņa rūpniecības mērķus un vīziju, kuriem ir jābūt vērstiem uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un produktivitātes paaugstināšanu gan ražošanas, gan pakalpojumu sektorā, šādu pozīciju 30.novembrī Briselē notikušajā ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumos pauda Latvija.
Eiropas Komisija (EK) sanāksmē iepazīstināja ministrus ar izstrādāto ES rūpniecības politikas stratēģiju, kurā iekļauti pasākumi gudras, inovatīvas un ilgtspējīgas rūpniecības attīstībai ES. Cita starpā, stratēģija ietver tādus elementus kā ES Vienotais tirgus, digitālā transformācija, pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un aprites ekonomika, rūpniecības inovācijas, investīcijas un starptautiskā konkurētspēja. Stratēģija apliecina EK apņemšanos kāpināt rūpniecības daļas pieaugumu ES iekšzemes kopproduktā.
Dalībvalstu ministri sanāksmē diskutēja par rūpniecības politikas ilgtermiņa mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem, kas ir priekšnoteikums rūpniecības politikas konkurētspējas stiprināšanai un ilgtspējai. Ilgtermiņa paredzamība biznesa attīstībā un investīciju piesaistē ir priekšnoteikums veselīgai rūpniecībai un iespējai sekmēt globālo konkurētspēju.
Plānotie modernizācijas pasākumi un izvirzītās prioritātes ir būtiskas arī Latvijas rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanai. Turklāt ES rūpniecības politikas prioritātes saskan ar galvenajiem rīcības virzieniem, kas noteikti Latvijas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietvaros.
Vienlaikus, Latvija uzskata, ka nepieciešams noteikt arī ilgtermiņa rūpniecības mērķus un vīziju, kuriem ir jābūt vērstiem uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un produktivitātes paaugstināšanu gan ražošanas, gan pakalpojumu sektorā.
Latvija atbalstīja ES Padomes secinājumu pieņemšanu Konkurētspējas ministru padomē, vienlaikus uzsverot, ka nepieciešams padomes secinājumu tekstā uzsvērt EK pieeju, kura ir balstīta uz inovācijām, digitālo transformāciju, pāreju uz zema oglekļa un aprites ekonomiku, cilvēkkapitālu, investīcijām un atvērtu un godīgu tirdzniecību.
Cita starpā sanāksmē Igaunijas prezidentūra informēja ministrus par panākto vienošanos ar Eiropas Parlamentu par ģeobloķēšanas aizlieguma regulas projektu. Ģeogrāfiskā bloķēšana ir diskriminējoša prakse, kas tiešsaistes klientiem liedz piekļūt precēm vai pakalpojumiem un iegādāties tos no tīmekļa vietnes, kura atrodas citā dalībvalstī. Paredzēts, ka regula novērsīs šķēršļus e-komercijai, nepieļaujot diskrimināciju, kas balstīta uz klientu valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu. Regula vēl būs jāapstiprina ES Padomē un Eiropas Parlamenta sēdē. Sagaidāms, ka regula stāsies spēkā 2018.gada nogalē.
Papildus sanāksmē tika apstiprināta arī Digitālās vienotās vārtejas priekšlikuma vispārējā pieeja, kas sniedza iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu. Priekšlikums paredz vienotu pieeju e-pakalpojumu sniegšanā.
ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē tika izskatīti Ekonomikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē esoši jautājumi. Latvijas viedokli sanāksmē pārstāvēja Latvijas pastāvīgās pārstāves ES vietniece, vēstniece Alise Balode.
Ref:224.000.103.2983