Pērn ārpustiesas parādu piedziņai iesniegtas lietas par kopējo summu 161 077 627 lati. Juridisko personu (B2B) segmentā iesniegtas 29 605 lietas par kopējo summu 26 337 603 lati, privātpersonu (B2C) segmentā – 389 156 lietas par kopumā 134 740 023 latiem.
To liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati, balstoties uz nozares lielāko kompāniju iesniegtajiem rezultātiem.
Apkopotā statistika rāda, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits palicis tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. Savukārt, B2B segmentā redzams ievērojams kritums – salīdzinot ar 2009. gadu, par 43% samazinājies iesniegto lietu skaits, bet to summa kritusies vairāk nekā uz pusi (54%). Proti, gadu iepriekš – 2009. gadā, ārpustiesas parādu piedziņā tika iesniegtas 52 tūkstoši lietu par parādiem no juridiskajām personām ar kopējo vērtību vairāk nekā 56 miljoni latu – pērn tie ir attiecīgi 29 tūkstoši lietu nedaudz vairāk kā 26 miljonu latu apmērā.
«Salīdzinot ar 2009. gadu, ievērojamākā atšķirība vērojama juridisko personu segmentā iesniegto lietu summā – gada laikā tā kritusies uz pusi. Mazinājies arī iesniegto lietu skaits. Tas skaidrojams gan ar ekonomisko situāciju, kā rezultātā uzņēmumiem krītas apgrozījums un samazinās debitoru apjomi kopumā, gan ar uzņēmēju paradumu maiņu – rūpīgāk tiek sekots līdzi sadarbības partnera maksātspējai un ļoti bieži tiek prasītas priekšapmaksas. Proti, uzņēmēji sākuši veikt daudz vairāk preventīvus pasākumus, lai parāds vispār neizveidotos,» komentē Agnese Priedīte, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Privātpersonu segmentā vērojams piedziņā iesniegto lietu summas pieaugums, lai gan lietu skaits ir saglabājies 2009.gada līmenī. “Viens no iemesliem, kas šo tendenci skaidro – pērn piedziņā nonākušas arī tādas lietas ar kurām līdz šim strādāja pats kreditors, piemēram nodrošinātie kredīti, kas vidēji ir lielas summas. Tāpat ir pieaudzis arī kavēto lietu kavējuma procentu un līgumsodu apmērs, kas saistīts ar ārpustiesas parādu piedziņai saņemto lietu vecumu,» skaidro Priedīte.
Kaut arī situāciju parādu jomā par iepriecinošu nosaukt būtu nevietā, pozitīvi vērtējama tendence, ka B2B segmentā parādi samazinās. «Jāuzsver, ka laikus nokārtotas finansiālās saistības skar ne tikai divus uzņēmumus, kas iesaistīti darījumos. Tas nozīmē arī iespēju laikus samaksāt algas darbiniekiem, norēķināties ar citiem kreditoriem un domāt par uzņēmuma attīstību. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos parādu piedziņas joma kļūst īpaši būtiska. Uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu un tieši parādu nepieļaušana un naudas plūsmas nodrošināšana ir viens no faktoriem, kas veicina ekonomikas stabilitāti un iespējamo attīstību,» skaidro Priedīte.
LĀPPA uzskata, ka parādu atgūšanas efektivitāti palielināt palīdzēs arī topošais Parādu atgūšanas likums, kas šonedēļ tiks izskatīts Ministru Kabinetā. Tas padarīs nozari daudz pārskatāmāku, jo visi nozarē strādājošie uzņēmumi tiks licencēti un tādējādi tiks atvieglota datu ieguves procedūra, būs pieejama plašāka informācija par darbības rādītājiem un tendencēm nozarē. Kā arī likums paredzēs debitoru pienākumus un tiesības, tādējādi disciplinējot cilvēkus savus maksājumus kārtot laikus, mainīs attieksmi pret parādu un parādniekiem un uzlabos kopējo situāciju valstī.