Kampars: LNG termināļa vietas izvēle nav saistīta ar kādam ieriebšanu

Vērtējot iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG) atrašanās vietu Latvijā, nav mērķa kādam gūt labumu vai kādam ieriebt. Turklāt tiks izvēlēts iespējami lētākais un izdevīgākais risinājums, tā norādījis ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Zinot «reģionālo greizsirdību», viņš atturējās nosaukt termināļa atrašanās vietu, kamēr nav saņemta AS Latvenergo analīze un aprēķini. Tomēr viņš vēlējās noņemt jebkādas bažas par izvērtēšanas objektivitāti.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā iknedēļas preses konferencē Ventspils mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzsvēra Ventspils priekšrocības šāda termināļa būvniecībai. Tās, viņaprāt, ir neaizsalstošā osta, ģeogrāfiskais novietojums un Ventspils ostas pieredze šķidrās gāzes uzglabāšanā un pārkraušanā. Uzdevums izstrādāt LNG termināļa būvniecības projekta risinājumus Rīgas ostā viņu izbrīnot. Lemberga skatījumā, pēc būtības droši runa ir par divām ostām – Ventspili un Klaipēdu.

Kampars savukārt min, ka infrastruktūra, kas būvēta padomju laikā, ir būvēta ar Rīgu kā centru. Šo argumentu gan viņš izmantoja, aizstāvot Latviju kā potenciālo LNG atrašanās vietu Baltijas valstīs. Viņš minēja: lai Igaunijā vai Lietuvā būvētu ko tādu, ir jāmaina infrastruktūra.

Ministrs arī norādīja, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur ir pazemes krātuve. Šāds terminālis, pēc viņa norādītā, nevar ilgtermiņā darboties bez pazemes krātuves, un jaunas krātuves nav un nevar būt.

Savukārt trešais arguments par labu Latvijai ir iespēja ar kuģiem gāzi transportēt uz vietu, kas ir salīdzinoši netālu no Inčukalna.

Partneriem citās Baltijas valstīs bijušas bažas, ka projektu varētu īstenot ar Krievijas gāzes kompāniju saistīti uzņēmēji, bet šis riska faktors tagad esot novērsts. «Otrs riska faktors ir menedžmenta struktūra, kas arī ir novērsts, jo jebkuram investoram ir saprotams, kāpēc izpēti veikt uzticēts Latvenergo – uzņēmums var patērēt 40% Latvijas gāzes patēriņa,» skaidroja Kampars.

Viņš pauda cerību, ka izvērtējums būs gatavs maijā. Vaicāts, kad gaidāms Eiropas Komisijas (EK) lēmums par naudas piešķiršanu, viņš informēja, ka EK jūnijā-jūlijā nāks klajā ar nākamā finanšu perioda naudas izlietojuma piedāvājumu, un tālāk būs gara, skarba diskusija. Uz to brīdi, pēc ministra domām, jābūt ne tikai vīzijai, ka tā ir enerģētiskā drošība Baltijas valstīs un nodrošinās alternatīvus piegādes kanālus, bet jau izmaksām, projekta risinājumiem un pārējam.

«Tajā brīdī stāstīsim un rādīsim, cik tas maksās un cik gribam no EK. Visticamāk, brauksim apkārt pie potenciālajiem investoriem pasaulē, kas varētu finansēt projektu. Tālāk tiks veikts detalizēts vides novērtējums un viss pārējais. Ja nauda no EK nāk nākamajā finanšu periodā, 2014.gadā, tad 2014.gadā varētu sākties būvniecība, ko varētu pabeigt 2016.-2017.gadā,» portāls Nozare.lv citē Kampars.

Savukārt gāze, viņaprāt, var nākt no jebkuras vietas pasaulē, kas gatava eksportēt šādu gāzi. Tai skaitā arī no Krievijas, «bet, ja ar šādu termināli operē ar Krieviju saistīta kompānija, var uzlikt dažādus nosacījumus».

«Svarīgi, lai brīdī, kad rodas kādi jautājumi attiecībās ar Krieviju, varam mierīgi bez problēmām atvest gāzi no Norvēģijas, piemēram, vai Kataras, vai Omānas. Arī šīs valstis diezgan aktīvi un tieši ir izteikušas interesi par šāda projekta finansēšanu. Protams, būs grūtas sarunas par noteikumiem, jo šīs valstis vēlas noteiktu apjomu, ko mēs kādā laikā pērkam,» piebilda ministrs.