«Rīgas mērs Nils Ušakovs pārsvarā pievēršas «spīdīgām greznumlietām» un kapitālsabiedrību iepirkumiem, kuros naudas plūsma grūti kontrolējama. Tā piemēram, uzņēmumam Rīgas Gaisma Ušakovs piešķir no budžeta pārpalikušos 200 000 eiro, lai iegādātos papildu Ziemassvētku rotājumus. Tikmēr Rīgā kopumā ir ap 50 kilometru neizgaismotu ielu. Tas parāda, ka mērs koncentrējas uz «krāšņām lietām» nevis uz to, lai uzlabotu Rīgas iedzīvotāju ikdienas dzīvi,» BNN intervijā uzsver Rīgas domes opozīcijas un Jaunās konservatīvās partijas deputāte, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
«Komitejā, kur cilvēkiem nepieciešams pašvaldības atbalsts, nav nedz Ušakova, nedz Amerika»
Strīķe Rīgas domē ir trīs komitejās – Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā; Mājokļu un vides komitejā, kā arī Satiksmes un transporta lietu komitejā, kuras kontrolē ir Rīgas domes Satiksmes departaments.
Pēc politiķes paustā, tieši Satiksmes departamentā apgrozās vislielākā naudas plūsma, kas bezrūpīgi un nemitīgi tiek palielināta un kas, pēc viņas domām, ir absurds. «Redziet, komitejās, kur apgrozās vislielākās naudas summas, ir arī Rīgas mērs. Savukārt Mājokļu un vides komitejā, kur cilvēkiem ir nepieciešams pašvaldības atbalsts, nav nedz Ušakova, nedz Andra Amerika, līdz ar to arī naudas nav, lai risinātu sociālas problēmas.»
Kā piemēru deputāte min to, ka Rīgā pēc pašvaldību dzīvokļiem rindās stāv aptuveni 340 bāreņi, kuri bērnu namos vairs nevar dzīvot, jo ir sasnieguši pilngadību. Uz dzīvokli Rīgā gaida 210 daudzbērnu ģimenes. Trīsdesmit septiņās ģimenēs, kas gaida savu mājokli, aug bērns ar invaliditāti. Tikmēr rindā, kur piesaka avāriju stāvoklī esošās mājas, stāv ap 330 iedzīvotāju. «Šie skaitļi nav tik lieli, lai Rīgas pašvaldība nespēto šo cilvēkiem vitālu problēmu atrisināt. Izvirzot šo jautājumu par prioritāti, to nākamgad lielā mērā jau varētu novērst, kā arī panākt, lai nākotnē strauji mazinātos rindas pēc pašvaldību dzīvokļiem. Tomēr tas netiek darīts.»
«Tur, kur Ušakovam «acis deg», par to viņš kvēli iestāsies, tomēr šajos projektos lielākoties naudas summas ir absurdi lielas. Piemēram, Satiksmes departamenta plāns ieviest teju deviņus miljonus eiro vērtu autostāvvietu sistēmu un mobilo lietotni, kas autovadītājiem palīdzēs atrast tuvāko tukšo vietu, kur novietot auto. Absurdi ir arī tas, ka Rīgas domē tiek izmaksātas teju pusmiljonu eiro prēmijas par «labi izremontētām ielām»,» turpina Strīķe.
Politiķes prāt, šāda netaisnība prioritāšu jomā, visticamāk, sakņojas tajā, ka, palielinot pabalstus iedzīvotājiem vai izremontējot pašvaldībā esošos dzīvokļus, ir grūti veikt koruptīvas darbības. «Izcelt neko nevar,» ironiski bilst Strīķe.
Vēl viena problēma, ko Jaunā konservatīvā partija ir saskatījusi, – Rīgā tiek apsildīti dzīvokļi, kuros neviens nedzīvo, jo tie nav izremontēti. «Nauda tiek maksāta par neko, dzīvokļi bojājas no tā, ka tur neviens nedzīvo. Tomēr, kad sākam šo problēmu skaidrot koalīcijas deputātiem, viņi pievēršas saviem telefoniem un spaida podziņas, izliekoties, ka neko nedzird – viņiem tas ir dziļi vienaldzīgi un neinteresanti.»
«Konflikts ar likumu nav šķērslis, lai Rīgas dome pieņemtu darbā»
Strīķe BNN atzīst, ka īpašas atšķirības, strādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un tagad kā deputātei, nejūt, jo abās jomās darba specifika balstās uz lielas informācijas bāzes – dokumentu izpētes.
Deputāte atzīmē, ka iepriekš dokumentus par Rīgas pašvaldību bija redzējusi citā rakursā – noziedzīgā. «Līdz ar to es zinu, kādus lēmumus, kurš deputāts, kura komisija Rīgas domē pieņēmusi.»
Neizpratni deputātei rada tas, ka Rīgas domē strādā cilvēki, pret kuriem par korupcijas pazīmēm bijusi vērsta apsūdzība krimināllietā. Pēc viņas teiktā, šiem apsūdzētajiem ir bijuši mantkārīgi nolūki, par ko informēts arī Rīgas mērs. «Es ļoti daudzus uzvārdus atpazīstu, kas ir ne tikai deputāti, bet arī ierēdņi. Man rodas jautājums – ko viņi vēl te dara?» atzīmē Strīķe, piebilstot, ka tie, kas bija pratināti KNAB laikos, skaidri apzinās, ka deputāte ir informēta par viņu «nedarbiem» savas Rīgas domes karjeras laikā.
«Tas man tikai stiprina pārliecību, ka konflikts ar likumu nav šķērslis, lai Rīgas dome pieņemtu darbā. Gluži otrādi, skaidri redzu, ka, ja kāds ir bijis kratīts, aizturēts, notiesāts, vai apsūdzēts, tad tas būs lojāls saviem darba devējiem un nesāks ziņot KNAB. Tā ir tāda pozīcija, garantija, ka tas ir «savējais»», tupina Strīķe.
«Shēma – tev nav obligāti jāmaksā kukulis, tu vari nodarbināt fiktīvi»
Viena no tēmām, kam BNN vērsis uzmanību, ir vairāku amatu apvienošana. Proti, Latvijā, īpaši pašvaldībās, dažādos amatos strādā vieni un tie paši cilvēki. Tikmēr vairāku amatu apvienošana sevī var slēpt fiktīvu nodarbinātību, kas pašvaldību gadījumos var nozīmēt, ka alga prettiesiski un nepamatoti tiek saņemta no iedzīvotāju nodokļu naudas.
Arī Strīķe apstiprina, ka, apvienojot amatus, tik tiešām, var pastāvēt fiktīva nodarbinātība. Un fiktīva nodarbinātība, pēc bijušās KNAB darbinieces teiktā, jau ir noziegums. «Ja tev valsts vai pašvaldība maksā naudu par to, ka tu neko nedari, tad faktiski tu zodz,» uzsver Strīķe.
Tāpat viņa uzsver, ka zem amatu apvienošanas bieži slēpjas teju vai shēma – «kukulis tev nav jāmaksā, tu viņus vari nodarbināt fiktīvi». Turklāt pierādīt, ka tas ir fiktīvs amats, ir grūtāk nekā vainot kukuļa ņemšanā. «Šādās situācijās gan ir jāatceras, ka tā arī ir valsts apzagšana, un par to ir paredzēta kriminālatbildība. Tiesībsargājošām iestādēm būtu vairāk tam jāpievērš uzmanība, nekā tās to dara pašlaik.»
Pēc Strīķes domām, ja šādas situācijas notiek pašvaldībās, tad no mēru puses tā ir lojalitātes izrādīšana noziedzībai, kā arī konkrētu cilvēku turēšana «īsā pavadā». «Neklausīsi mani – nebūs labi atalgots papildus darbs – nebūs tūkstošiem eiro mērāmi ienākumi» Un pašvaldībās tā ir ļoti nopietna problēma, jo nauda tiek maksāta no iedzīvotāju nodokļiem – tu paņem rīdzinieku naudu un tad ar «dāsnu dvēseli» dali, it kā tā būtu tavējā,» sarunā ar BNN uzsver Strīķe.
Uz priekšu !Ar runāšanu un žēlošanos ir par maz.Dariet,atklājiet,nupat ir liela opozīcija.Gads līdz vēlēšanām.Tas Amerika ciniskais smaids visos raidījumos.Ja gribat pastāvēt,tad darbojaties,ar rakstiem vien ir par maz,
Redziet ušakovs pērk lampiņas,spīguļos,bet mums jābrien pa dubļiem un neapgaismotām ielām.Kā piemēram ejot no Minskas pa Madonas ielu,nogriežoties uz Staiceles ielu pa kreisi ir 2ivas laternas,nu jau mēneši 2ivi nedeg neviena,ja nāk mājās tai vietā slapjā laikā ir dubļi,peļķes un ir pilnīga tumsa.Mūsu rajonā nav ne egles,ne rotājumu un uz Madonas ielas krājās suņu mēsli,jo nav neviena urna kur tos izmest.
Vai tad lampinu daudzums nav proporcionals labklajibai. Atbrauks arzemnieki- lampinu nav- tatad nabagi te dzivo.
Aptuveni 0,30€ no katra rīdzinieka. No zīdainīša, no pensionāra. Arī Vecmīlgrāvī un Bolderājā. Liekas, šis atkal kārtējais gadījums, kad jebkurš uzņēmējs šāda apjoma iepirkumam būtu iekļāvies mazākā summā. Bet Rīgas mēram interesē, lai šim pasākumam tuvu esošie kolēģi būtu “apmierināti”. Un visai Domītei labs prāts. Priecīgus Ziemassvētkus !