Lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija, uzsver Latvijas Lauku tūrisma asociācijā Lauku ceļotājs pēc šā gada sezonas rezultātu pārrunāšanas četros reģionālos uzņēmēju semināros.
Lauku ceļotāja prezidente Asnāte Ziemele stāsta, ka visos reģionos par spīti vēsajai un lietainajai vasarai tūrisma sezona šogad tūristu skaita ziņā ir bijusi stabila. Tendences liecina, ka no aprites iziet tie tūrisma uzņēmumi, kuri nenotur pietiekami augstu kvalitātes latiņu un neseko klientu prasībām un vajadzībām. Turpretī kvalitatīvs piedāvājums naktsmītņu, ēdināšanas, apskates saimniecību un citu pakalpojumu kontekstā joprojām ir pieprasīts. Vienlaikus lauku tūrisma uzņēmēji saredz konkrētus draudus un tendences, kas neveselīgi ietekmē tirgu un uzņēmējdarbību, kā piemēram, negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija.
Ziemele teic, ka lauku tūrisma uzņēmēji vairākās Latvijas pašvaldībās ziņo par situācijām, kad izpaliek atbalsts un pašvaldības īsteno negodīgu konkurenci, sniedzot tūrisma pakalpojumus par ievērojami zemākām cenām. Šāda rīcība kropļo tirgu un rada risku vietējās uzņēmējdarbības pastāvēšanai. «Pašvaldības aizbildinās, ka vietējie uzņēmēji nespēj vai negrib nodrošināt veiksmīgu tūrisma piedāvājumu. Taču šis aizbildinājums neiztur kritiku, jo pēc viena uzņēmēja neveiksmes nevar vispārināti spriest par privāto sektoru kopumā. Piemēram, Siguldas pilsētas slēpošanas trasi šobrīd apsaimnieko pašvaldība, rezultātā pilsēta konkurē pati ar saviem uzņēmējiem. Arī citos novados ir līdzīgi piemēri,» uzsvēra Ziemele.
Pēc viņas teiktā, vairākos gadījumos uzņēmēji, kas uzdrošinās paust savu neapmierinātību vai izvirzīt prasības, piemēram, salabot pašvaldībai piederošo ceļu Latgalē, ievērojuši uzņēmējiem nelabvēlīgas apstākļu sakritības. «Ceļš tiek salabots, taču neilgi pēc tam pie uzņēmēja ierodas dažādu kontrolējošo iestāžu vietējo nodaļu darbinieki ar klaji nelabvēlīgu attieksmi atrast kļūdas un sodīt. Tas liek domāt par «labi nostādītu» pašvaldības un vietējo kontrolējošo ierēdņu sadarbību, kā mērķis ir novērst uzņēmēju iniciatīvu un prasības pašvaldībai,» stāsta Ziemele, piebilstot, ka tādējādi klaji tiek pārkāpts valsts pārvaldē deklarētais princips Konsultē vispirms.
Viņa teic, ka saskaņā ar uzņēmumu novērojumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Darba inspekcija ierodas bez brīdinājuma un vienmēr atrod, par ko piemērot sodu. Piemēram, VID ierodas pie uzņēmēja, kas tikko pārcēlies no pilsētas uz laukiem Latgalē, pārdodot savu vienīgo nekustamo īpašumu un visus līdzekļus ieguldot jaunajā tūrisma uzņēmumā laukos, un piemēro 500 eiro soda naudu par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem dokumentācijas noformēšanā. Tāpat reģistrētam uzņēmējam ne tikai jāmaksā nodokļus, bet arī jāvelta ievērojami daudz laika, lai apmierinātu vismaz desmit kontrolējošo iestāžu inspekciju prasības, jo mazā uzņēmumā nav iespējams nodarbināt atsevišķu speciālistu šim nolūkam.
Pēc Ziemeles teiktā, uzņēmēji ir novērojuši arī birokrātiskā sloga pieaugumu, pretēji oficiāli paustajai valsts pārvaldes nostājai. Lai gan krīzes gados birokrātiskais slogs samazinājās, pašreiz tas kļūst arvien intensīvāks. Lauku tūrisma uzņēmēji aicina ņemt piemēru no Igaunijas, kur daudzas formalitātes tiek risinātas elektroniski un aizņem nesalīdzināmi mazāk laika un resursu.
Pēc viņas teiktā, Lauku ceļotājs situācijas risinājumam ierosina ierobežot un stingrāk uzraudzīt pašvaldību biznesa uzņēmumu atvēršanu jomās, kurās tā konkurē ar privāto uzņēmējdarbību. Tāpat asociācija rosina ieviest prasības pašvaldībām meklēt partnerus privātajā sektorā un noteikt, ka pašvaldības uzņēmumu pakalpojumu cenai jābūt ne zemākai kā cenai konkrētajam pakalpojumam attiecīgajā pašvaldības teritorijā privātajā sektorā.
Risinājums iepriekš minētajām problēmām būtu arī kontrolējošo iestāžu inspekcijām kā obligātu prasību noteikt pārbaudes iepriekšēju pieteikšanu un obligātu principa Konsultē vispirms ievērošanu, uzsvēra Ziemele. Savukārt vietējām kontrolējošo iestāžu filiālēm būtu ieteicams sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt jauno uzņēmumu atbalsta plānu, paredzot konkrētus atvieglojumus, adaptācijas laiku vai konsultāciju iespējas uzņēmuma darbības uzsākšanas posmā. Tāpat būtu vēlams stingrāk kontrolēt nereģistrēto uzņēmējdarbību.
Biedrība Lauku ceļotājs dibināta 1993.gadā. Biedrības mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. Lauku ceļotājs pārstāv biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. Lauku ceļotāja biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados.
Ref:224.000.103.3071