Šobrīd katra valsts un pašvaldību iestāde, kā arī citi izsoļu rīkotāji organizē izsoles pēc atšķirīgiem noteikumiem. Sludinājumi netiek izvietoti vienuviet, bet visbiežāk katras iestādes mājas lapā, kas samazina iespēju, ka sabiedrība uzzina par šādas izsoles esamību, norāda Tiesu administrācija.
Tiesu administrācija organizētajā sanāksmē vēstīts arī tas, ka« izsoles notiek klātienē, kas samazina potenciālo dalībnieku skaitu, jo ne visas personas konkrētajā laikā un vietā spēj ierasties. Rezultātā par izsolāmo kustamo vai nekustamo īpašumu netiek iegūta maksimālā iespējamā cena».
Elektronisko izsoļu vietne ir «Izpildu lietu reģistra modulis», kas ir valsts informācijas sistēma, savukārt Tiesu administrācija ir tās pārzinis un turētājs. Elektronisko izsoļu vietne darbojas kopš 2015.gada 1.jūlija un veiksmīgi nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizāciju dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī tehnoloģisko rīku kopu solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai, skaidro Tiesu administrācijā.
Pārstāvji informē, ka šajā laikā ir pierādījies, ka elektroniskās izsolēs negodprātīgām personām tiek liegta iespēja tiešā veidā ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no solījumu izdarīšanas, jo izsoļu dalībniekiem nav zināms, cik un kādas personas pieteikušās konkrētajai izsolei. Rezultātā ir audzis gan izsoļu dalībnieku skaits, gan par īpašumiem nosolītās summas.
Vienlaikus administrācijas pārstāvji min, ka šobrīd izsoļu vietnē tiek organizētas tikai nekustamo īpašumu un kuģu izsoles, bet, pamatojoties uz grozījumiem Civilprocesa likumā, ir uzsākti vietnes pielāgošanas darbi, lai no nākamā gada 1.jūlija vietnē varētu organizēt arī kustamās mantas izsoles.
Jāmin administrācijas apkopotie dati liecina, ka pirmajos sešos vietnes darbības mēnešos tika noorganizētas 3 134 izsoles, savukārt 2016.gadā vietnē organizētas 6 570 izsoles. 2017.gada pirmajos desmit mēnešos vietnē publicētas 4 160 nekustamo īpašumu izsoles, kurās kopā ir piedalījušies 11 066 dalībnieki, no tiem 4 196 ir unikālie lietotāji, kas nozīmē to, ka lietotāji vietni nekustamo īpašumu iegādei izmanto vairākkārt.
Turklāt vietnes apmeklējumu skaits audzis vairākkārt, salīdzinot ar 2015.gadu. «Šā gada pirmajos desmit mēnešos izsoļu vietne apmeklēta gandrīz septiņus miljonus reižu. Tas liecina, ka vietne šo divu gadu laikā ir guvusi lielu popularitāti un atpazīstamību, un personas to regulāri apmeklē, lai iepazītos ar jaunākajām izsoļu publikācijām,» vēsta Tiesu administrācija.
Lai palielinātu valsts un pašvaldību iestāžu organizēto izsoļu popularitāti, nodrošinātu, ka visas izsoles sabiedrībai ir pieejamas vienuviet un to, ka tās notiek pēc vienotiem noteikumiem, kā arī palielinātu no izsolēm gūtos ienākumus, Tiesu administrācija aicina apsvērt iespēju paplašināt šobrīd noteikto izsoļu organizētāju loku.
Pēc līdzīga principa, kā norāda administrācijā, plānots, ka sludinājumus varēs veidot arī citi izsoļu rīkotāji. Tāpat tika prezentēts, kā notiek elektronisko izsoļu vietnes tehnisko traucējumu uzraudzība.
VAS Privatizācijas aģentūra pārstāvji uzskata, ka izsoļu pārcelšana uz elektronisko vidi radītu plašāku izsoļu pieejamību mērķauditorijai, nodrošinātu iespēju tajās piedalīties interesentiem neatkarīgi no viņu faktiskās atrašanās vietas, veicinot lielāku dalībnieku skaitu un ekonomējot dalībniekiem izsoles apmeklēšanas izmaksas. Lai piedalītos izsolē, ieinteresētajām personām, jābūt pieejamam datoram un interneta pieslēgumam. Mūsdienu sabiedrībā lielākā daļa iedzīvotāju ir interneta lietotāji, turklāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir nodrošināta iespēja bez maksas izmantot datoru un internetu publiskās bibliotēkās.
Tāpat jāatzīmē, ka, pēc VAS Privatizācijas aģentūras pārstāvju domām, izsoļu organizēšana elektroniskā vidē palīdzētu novērst izsoles dalībnieku savstarpējas vienošanās iespējas. Lai nodrošinātu izsoles dalībnieku anonimitāti un novērstu iespēju izsoles dalībniekiem vienam otru ietekmēt, izsoles norises laikā informācija par solītājiem pieejama tikai izsoles organizētājam, savukārt solītājam pieejama informācija par visām viņa un citu solītajām summām un solījumu reģistrēšanas laiku, bet nav pieejama citu solītāju identificējoša informācija. Līdz ar to, paredzams, ka izsoļu organizēšana elektroniskā vidē varētu veicināt iegūto naudas līdzekļu apmēra pieaugumu.”
Savukārt VAS Valsts nekustamie īpašumi norāda, ka «šobrīd sludinājumi par izsolēm, kuras rīko VAS Valsts nekustamie īpašumi tiek publicēti gan VNĪ mājas lapā, gan reģionālajos un nacionālajos preses izdevumiem un populārākajās internetā vietnēs, kā arī vienuviet visi izsoļu sludinājumi tiek publicēti oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv, kur izsoļu dalībnieki var iepazīties ar nepieciešamo informāciju par izsoles objektu, bet, lai piedalītos izsolē, tiem ir jāierodas klātienē izsoles rīkošanas vietā.
VAS Valsts nekustamie īpašumi pauž, ka atbalsta izsoļu rīkošanu e-vidē, jo uzskatām, ka tas nodrošina lielāku drošību un izsoles rīkošanas «caurspīdību», proti negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem tiks liegta iespēja tiešā veidā ietekmēt citus izsoles dalībniekus, pirms izsoles un izsoles brīdī personīgi nesatiksies un līdz ar to ietekmēt izsoles rezultātu, savstarpēji vienojoties.
«Šobrīd, kad ērti varam iegādāties preces un pakalpojumus attālināti, pāreja uz e-izsolēm ir likumsakarīgs solis. Šāda pieeja izsoļu rīkošanai palielinās uzticamību izsoles norisei kā arī veicinās izsoļu dalībnieku skaita pieaugumu, kas savukārt arī palielinās ieņēmumus,» uzskata VAS Valsts nekustamie īpašumi.
Vienlaikus VAS Valsts nekustamie īpašumi pārstāvji min, ka «izsoles varēs notikt nepārtraukti, un nebūs atkarīgas no izsoles rīkotāju organizatoriskajām iespējām un telpu pieejamības.»
Ref: 225.000.103.3089