Pēc aktīvām politiķu diskusijām un pēc pārmetumiem, ka Latvijā tiks liegta veselības aprūpe simtiem tūkstošu cilvēku, Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Vairākas politiskās partijas gan gatavojas lūgt valsts prezidentam Raimondam Vējonim atcelt tikko pieņemto likumu, kas neietver.
Tikmēr Brīvās Krievijas forumā tika izveidots Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā nosaukts saraksts ar cilvēkiem, kuri, kā uzskata tā sastādītāji, ir atbildīgi par tiesiski bēdīgo situāciju Krievijā, un šajā opozicionāru veidotajā sarakstā iekļauta arī Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka.
Vēl viens spilgts pavērsiens šonedēļ – Valsts policija Rīgas satiksmes nanotehnoloģiju krimināllietā lūdz apsūdzēt četras personas. Uzņēmumam esot nodarīti 700 000 eiro zaudējumi, tikmēr pats uzņēmums apgalvo, ka vēl nezina, vai lūgt atzīt sevi par cietušo šajā krimināllietā.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Izaugsme; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Cīņa, Virzība, Taisnība; Sēras.
PĀRMAIŅAS: Latviešiem britu salās svarīgākais, ko Berxit sarunās apstiprinājis Eiropas Parlaments
Eiropas Parlaments ir publicējis šonedēļ pieņemto rezolūciju, kur uzskaitīts, par ko Londona un Eiropas Komisija ir vienojusies britu izstāšanās sarunās par Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu, tostarp latviešu, nākotni.
EP trešdienas, 13.decembra, provizoriskajā redakcijā «Rezolūcijai par stāvokli sarunās ar Lielbritāniju» pausts, ka Londona ir:
– piekritusi, ka visiem Lielbritānijā likumīgi dzīvojošiem ES pilsoņiem un kādā no 27 ES dalībvalstīm likumīgi dzīvojošiem Lielbritānijas pilsoņiem un personām, kuras ir to ģimenes locekļi valsts izstāšanās brīdī, ir viss to tiesību kopums, kas paredzēts ES tiesību aktos un ko interpretē ES Tiesa, pamatojoties uz pasargājošiem punktiem, kas tiks iekļauti sarunās topošajā «Izstāšanās līgumā»;
– piekritusi, ka pilsoņu tuvākie ģimenes locekļi un personas, kuras ar tiem ir ilgstošās attiecībās, kas šobrīd dzīvo ārpus uzņemošās valsts, «Izstāšanās līgumā» tiks aizsargātas, un tas attieksies arī uz bērniem, kuri vēl dzims ārpus uzņemošās valsts;
Vairāk uzziniet šeit.
CĪŅA: Āgenskalna tirgum būt!
Pie Rīgas domes noticis pikets pret Āgenskalna tirgus slēgšanu. ««#UšakovaGrupējums» parādīja skaidru attieksmi pret Āgenskalna iedzīvotājiem – domes sēdē atturējās iekļaut jautājumu par Āgenskalna tirgus glābšanu,» sociālajos tīklos norāda Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai.
BNN jau ziņoja, ka nākamā gada sākumā uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.
Publiski vairākkārt izskanējusi informācija parRīgas Centrāltirgus plāniem no nākamā gada slēgt Āgenskalna tirgu, pamatojot to ar ēkas atrašanos avārijas stāvoklī. Taču līdz šim konkrētāka informācija par tirgus nākotnes attīstības plāniem un iespējamo rekonstrukciju nav sniegta, BNN norādīja Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai.
Vairāk uzziniet šeit.
NĀKOTNE: 2019.gadā sāks darboties valsts obligātā veselības apdrošināšana, lemj Saeima
Saeima ceturtdien, 14.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
«Esam nosprauduši mērķi būtiski palielināt veselības aprūpei pieejamos līdzekļus. Jaunajā likumā plānojam noteikt, ka, sākot ar 2020.gadu, šim mērķim tiks atvēlēti ne mazāk kā četri procenti no iekšzemes kopprodukta. Protams, vienlaikus ir no svara ne tikai finansējuma pieaugums, bet arīdzan tas, cik racionāli šie līdzekļi tiek izlietoti un kāds ieguvums no tā ir pacientiem un ārstniecības personām,» norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Turpinot, viņa saka: «Šis ir Veselības ministrijas mājasdarbs, lai līdz 2019.gadam, kad faktiski sāks darboties veselības apdrošināšanas sistēma, iedzīvotājiem būtu skaidrība par to, kādus pakalpojumus, kādos termiņos un kādā apjomā var saņemt apdrošināšanas sistēmas dalībnieki.»
Vairāk uzziniet šeit.
VIRZĪBA: Nanotehnoloģiju lietā četri aizdomās turētie; uzņēmumam nodarīti 700 000 eiro zaudējumi
Rīgas satiksmes nanotehnoloģiju krimināllietā lūdz apsūdzēt četras personas. Uzņēmumam nodarīti 700 000 eiro zaudējumi, ziņo Valsts policija (VP).
VP pabeidz izmeklēšanu tā dēvētajā Nanotehnoloģiju lietā, par ko tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu saistībā ar nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu piegādi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme. Par minēto noziedzīgo nodarījumu aizdomās tiek turētas četras personas, kuru rīcības sekas izmeklēšanas ieskatā radījušas zaudējumus Rīgas pašvaldības uzņēmumam vairāk nekā 700 000 eiro apmērā.
Kriminālprocesā noskaidrots, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu uzsākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti. Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija, vēsta policijā.
Izmeklēšanas laikā gūtie pierādījumi liecina, ka krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā ieņemtā amata pienākumus pašvaldības uzņēmumā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē.
Vairāk uzziniet šeit.
TAISNĪBA: Traģisku avāriju mazināšanai jāpārdomā ceļu būvniecības stratēģiju
Traģisku avāriju mazināšanai tikai ar ceļu policistiem un fotoradariem nebūs līdzēts, tāpēc nepieciešams ieguldīt līdzekļus arī atbilstošā ceļu infrastruktūrā, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā teic iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Šorīt notikusī traģiskā avārija uz samērā nesen atjaunotās Tīnūžu-Kokneses šosejas, kur jau agrāk bijuši traģiski negadījumi, apliecina, ka nākotnē ir ļoti nopietni jādomā par ceļu būvniecības stratēģiju un jābūvē ceļu sadalošās joslas, norāda ministrs.
Vairāk uzziniet šeit.
KRIRUMS: Putina režīma sekmētāju sarakstā iekļauj arī Ždanoku
Viļņā decembra sākumā notikušajā ceturtajā Brīvās Krievijas forumā tika izveidots Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā nosaukts saraksts ar cilvēkiem, kuri, kā uzskata tā sastādītāji, ir atbildīgi par tiesiski bēdīgo situāciju Krievijā, un šajā opozicionāru veidotajā sarakstā iekļauta arī Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka, liecina informācija Brīvās Krievijas foruma interneta vietnē.
Brīvās Krievijas forumā, kas norisinājās no 3.līdz 4.decembrim, Krievijas opozicionāri Putina sarakstā nolēma iekļaut nozīmīgus pašreizējā Krievijas režīma pārstāvjus politiskajā, militārajā, tiesu, ekonomikas, informācijas un biznesa jomā. Sarakstā iekļauti cilvēki, kuri, kā norāda aktīvisti, ir atbildīgi par Krievijas Federācijas Konstitūcijas, Krievijas Federācijas kriminālkodeksa, Krievijas likumu, starptautisko tiesību pārkāpšanu.
Putina sarakstā ir pavisam 12 kategorijas.
Kategorijā Vadoņi iekļauti augsta ranga politiskie darbinieki. Tajā iekļauts Krievijas prezidents Vladimirs Putins, premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, bijušais Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs, bijušais Valsts domes spīkers un pašreizējais Ārējā izlūkdienesta priekšnieks Sergejs Nariškins, bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins un Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.
Vairāk uzziniet šeit.
IZAUGSME: FM saskata panākumus ēnu ekonomikas apkarošanā; premjers gribētu vairāk
Valsts turpinās apkarot ēnu ekonomiku būvniecības jomā un cīnīsies ar aplokšņu algu izmaksu, trešdien, 13.decembrī, Finanšu ministrijas rīkotajā konferencē Nodokļu maksātāju forums 2017 atzīst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre stāsta, ka ēnu ekonomikas apkarošanā Latvijai jau ir pirmie nopietnie rezultāti, par ko liecina austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera pētījums, kas atklāj, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis aptuveni 23% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Lietuvā un Igaunijā tas attiecīgi bija 24,9% un 25,4% no IKP. «Mēs sevi dažkārt šaustām, bet statistika liecina, ka varam būt labāki par kaimiņiem,» piebilda Reizniece-Ozola.
Viņa uzsvēra, ka ēnu ekonomikas samazināšana nozīmē arī lielākus nodokļu ieņēmumus. Piemēram, 2016.gadā valsts budžets tika pārpildīts par 60 miljoniem eiro, bet šogad tie būs 75 miljoni eiro.
«Pērn ēnu ekonomikas apkarošanā tika paveikts daudz, piemēram, tika ierobežoti skaidras naudas darījumi, vairākās nozarēs ieviesta pievienotās vērtības nodokļa apgrieztā maksāšanas kārtība. Tāpat pavisam drīz noslēgsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūras reforma,» informē Reizniece-Ozola.
Savukārt tuvākajā nākotnē valsts turpinās koncentrēties uz tām jomām, kurās reģistrēts lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars.
«Būvniecības jomā ir jāizveido vienota darba laika uzskaites datubāze, jārisina jautājums par ģenerālvienošanos, kā arī jārisina atbildības jautājumi. Turpināsim cīnīties ar aplokšņu algām apsardzes u.c. nozarēs. Latvijā jau sākti 11 kriminālprocesi par aplokšņu algu izmaksu, tāpēc ceru, ka šie procesi tiks novesti līdz galam, lai sabiedrība redz, ka šāda soda sistēma ir efektīva,» pauž finanšu ministre un piebilda, ka Latvijas esošā sodu sistēma ir gana barga, tomēr aktīvāk jāstrādā pie tās piemērošanas.
Vairāk uzziniet šeit.
VIEDOKLIS: Krūmiņa neapmierināta ar VK pilnvaru paplašināšanas likumprojekta lēno virzību
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa tuvākajā laikā plāno vērsties atbildīgajā Saeimas komisijā, lai saprastu, kādēļ ir aizkavējusies likumprojekta par viņas vadītās iestādes pilnvaru paplašināšanu virzība, to Krūmiņa apliecināja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma.
Viņa teic, ka vēlas uzzināt, kas tiek gaidīts un kādas darbības vēl ir veicamas, lai virzītu šo likumprojektu tālāk.
Krūmiņa uzsver, ka neredz šķēršļus likumprojekta atbalstīšanai trešajā lasījumā, ja tas jau ir atbalstīts divos.
«Būsim atklāti, nav jau lielas vēlmes Valsts kontrolei (VK) dot šādas pilnvaras,» viņa izteicās, vaicāta, kādēļ, viņasprāt, ir šāda kavēšanās.
Krūmiņa ir pārliecināta, ka likumprojekta pieņemšana ir visas sabiedrības interesēs.
Vairāk uzziniet šeit.
SĒRAS: 52 gadu vecumā miris Olainfarmlīdzīpašnieks Valērijs Maligins
Šī gada 10.decembrī 52 gadu vecumā savās mājās Jūrmalā mūžībā devies AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Valērijs Maligins, vēstīts uzņēmuma paziņojumā Nasdaq biržas mājaslapā.
Valērijs Maligins kļuva par AS Olainfarm valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji: «Viņa vadībā AS Olainfarm attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.»
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/52-gadu-vecuma-miris-i-olainfarm-i-lidzipasnieks-valerijs-maligins-258526
Ref:224.000.103.3115