Pieaugot izmaksām, virkne aptieku nevarēs pastāvēt

Daudzas aptiekas vairs nevarēs pastāvēt, jo izzūd iedzīvotāji un palielinās izmaksas par elektrību, apkuri, degvielu utt., intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda Repharm Group, kurā ietilpst viss Mēness aptieku tīkls, investoru padomes locekle Iveta Lāce.

Tāpat arī viņa atzīst, ka aptieku ķēdes uztur nerentablas aptiekas mazapdzīvotās vietās, kā arī atklāj, ka no visa Repharm Group sortimenta Olainfarm un Grindekss produkcija aizņem vien 5%.

Cik aptiekas apvieno Repharm Group, kur ietilpst arī Recipe plus ar 40% tirgus daļu zāļu vairumtirdzniecībā?

Sentor farm aptiekas apvieno gan Mēness aptiekas, gan citas. Mēness aptiekas zīmols ir piešķirts jau apmēram 180 līdz 200 aptiekām Latvijā, kas ir 25% no visām. Arī mazās mazpilsētu un rajonu aptiekas ir zem tā.

Kādas ir jūsu priekšrocības, ja tirgū ir trīs lielie spēlētāji?

Kāpēc tikai trīs? Tas ir ļoti nosacīti, jo vajadzētu nodalīt zāļu lieltirgotavu un aptieku ķēžu biznesu. Aptieku tīklu ir daudz – arī Ģimenes aptiekas, A aptiekas, Lanas aptiekas, Pils aptiekas, Euroaptiekas, Ilmas aptiekas u.c. Tas ļauj pastāvēt arī sīkām lauku aptiekām, kas citādos apstākļos būtu aizvērušās ciet. Ķēdes uztur arī nerentablas aptiekas mazapdzīvotās vietās.

Runā, ka šogad aptieku skaits turpinās sarukt, īpaši mazapdzīvotās vietās. Vai te nav zināma pretruna?

Jā, daudzas aptiekas vairs nevarēs pastāvēt, jo izzūd iedzīvotāji un palielinās izmaksas (par elektrību, apkuri, degvielu utt.). Tas to ļoti ietekmē.

Vai konkurence starp aptiekām saistīta tikai ar medikamentu cenu?

Gribētu uzsvērt, ka konkurence aptieku starpā ne vienmēr ir saistīta tieši ar medikamentu cenu. Ļoti svarīga ir arī farmaceitiskā aprūpe labā līmenī. Cena pircējam nav tas noteicošais, kādēļ viņš atgriezīsies vai neatgriezīsies pie mums. Tā ir ķēžu priekšrocība, ka centralizēti uzstādām gan novērošanas kameras, gan arī datoru tehnoloģijas, palīdzam veidot klientu lojalitātes programmas. Nākamās dienas pasūtījumus automātiski veido dators un farmaceits tos tikai pārskata, jo nepieciešams cilvēciskais faktors. Pārdošanas rezultāti rāda, ka esam uz pareizā ceļa.

Vai vienas aptieku ķēdes ietvaros pastāv rekomendējamo bezrecepšu zāļu saraksti, ko farmaceiti iesaka pircējiem, jo par to vienojušās lieltirgotavas ar ražotājiem?

Nav dūmu bez uguns. Tiešām ir tādi saraksti, bet tajos atrunātas kaut kādas mārketinga aktivitātes. Akcijas, par kurām mēs kā ķēde esam vienojušies ar ražotājiem. Tā, protams, ir informācija, ko saņem katras aptiekas farmaceits, arī elektroniskā veidā. Lai viņi zinātu, kas ir jādara konkrētā laika periodā. Lielākoties pircējs nāk uz aptieku, kad viņam ir pilnīgi skaidrs, kādas bezrecepšu zāles, pārtikas piedevas, vitamīnus utt. viņš vēlas iegādāties. Arī reklāmu iespaidā. Vai, ko ieteicis kaimiņš. Farmaceits kā padomdevējs paliek ceturtajā vietā.

Jūs esat uzsākuši kampaņu «Mans ģimenes farmaceits palīdzēs», kāds ir tās mērķis?

Jā, mēs Mēness aptiekās vēlamies, lai pēc iespējas ātrāk sāktos dialogs pacientam ar farmaceitu. Arī farmaceits var palīdzēt tikt galā ar problēmām kā padomdevējs, taču nekad neaizstās ārstu. Esam pilnīgi un kategoriski pret to, ka cilvēki nodarbojas ar pašārstēšanos. Jānāk un jārunā ar savu ģimenes ārstu, vai sliktākajā gadījumā – jākonsultējas ar farmaceitu. Ar pašārstēšanos tas notiks ilgāk, dārgāk un sāpīgāk. Ārstam ir pirmais un noteicošais vārds. Tāpēc mēs iestājamies par zāļu recepšu ieviešanu ar starptautiskajiem nosaukumiem.

Kā sakārtot zāļu apriti un padarīt zāles pieejamākas?

Zāļu aprite ir sakārtota – ražotājs – lieltirgotājs – aptieka un gala patērētājs. Starptautiskās receptes nepadarīs zāles pieejamākas, taču pacienti būs apmierinātāki. Lai uzlabotu pieejamību, būtu labi, ja mums ļautu aptiekas atvērt arī visos medicīnas centros. To pagaidām ierobežo Aptieku atvēršanas likums. Mūs priecē tas, ka pie veselības ministra diezgan bieži tiek sasauktas sanāksmes, kurās diskutējam par to, kas notiek nozarē. Ministrija mūs ir sadzirdējusi, cenšas nozari vairāk un aktīvāk pārorientēt pacienta virzienā. Lai mēs saglabātu savu licenci, mums ar likumu noteikta obligāta piedalīšanas valsts medikamentu iepirkuma konkursos. Uzskatu, ka līdz šim nav izpētīta un medijos pietiekami izgaismota viena joma – paralēlais imports. Tā ir ES reģistrēto zāļu legāla ievešana, tās nereģistrējot Latvijā, bet izņemot īpašu licenci. Procedūra nosaka, ka tām jābūt lētākām par analogām zālēm šeit. To drīkst darīt tikai lieltirgotāji, kas saņēmuši atļaujas. Plānojam ar to nodarboties līdzīgi kā ar ārstnieciskās kosmētikas izplatīšanu.

Vai vidējais aptieku piecenojums ap 23% un lieltirgotavu līdz 7% ļauj strādāt ar peļņu?

Kurš gan nevēlētos lielāku uzcenojumu? Ir arī kompensācijas zāles, kam vidējais piecenojums ir līdz 1% un tādas, kam ir fiksētas pārdošanas cenas. Tas ir stāsts par to, kā veidojas zāļu cena Latvijā. To, reģistrējot Latvijā, nosaka pats ražotājs. Tālāk ir stingri noteikti piecenojumu koeficienti kā recepšu, tā bezrecepšu medikamentiem, ko mēs drīkstam izmantot. Bieži vien konkurences un pirktspējas apstākļu spiestas aptiekas pat neizmanto maksimālo piecenojumu uzlikšanu. No piecenojuma mēs apmaksājam loģistiku, algas darbiniekiem, uzturam transporta parku, telpas, maksājam nodokļus. Latvijas Ārstu biedrība ierosināja, ka valstij varētu piederēt zāļu lieltirgotavas. Lai jau mēģina, ja viņi neapzinās, cik milzīgas investīcijas un kādas specifiskas zināšanas tam nepieciešamas. Kā viņi piegādās medikamentus uz Zilupi vai Aknīsti?

Kāpēc lieliem ārzemju ražotājiem neatmaksājas pārreģistrēt zāles, kam beidzies licences termiņš, Latvijas šaurajā tirgū?

Tā ir pašu ražotāju izvēle. Ja viņiem šķiet, ka mūsu tirgus ir pārāk mazs vai neperspektīvs, tas ietekmē viņu lēmumu vairs neizplatīt konkrētos medikamentus Baltijas tirgū. Protams, ka pacienti pauž neapmierinātību. Mēs spēsim tās atgādāt no jebkura punkta Eiropas Savienībā vai Krievijā.

Kāpēc jūs izšķīrāties par ekstrēmu soli un iesūdzējāt tiesā Latvijas Ārstu biedrību?

Mūsu mērķis nebija sodīt Ārstu biedrību. Taču vēlamies, lai viņu izplatītā nepatiesā un mūsu holdingu apmelojošā informācija tiktu atsaukta. Maksu prasām simbolisku – 50 Ls, kas ir valsts nodevas apmērs. Mums ir labas attiecības ar LĀB priekšsēdētāju Pēteri Apiņa kungu, bet šajā gadījumā viņš nedomāja līdzi publiskajiem izteikumiem. Nesmuki izskatās, ja viņi ar šādām metodēm cenšas palielināt savu sabiedrisko ietekmi.

Vai gadās, ka aptiekāri izsniedz recepšu zāles akūtas nepieciešamības situācijā bez receptes uzrādīšanas (ko tu vari atnest rīt), kā vēsta LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš?

Es konkrēti varu atbildēt par Mēness aptieku tīklu. Pie mums tā nav. Ja mēs pieķertu, tad sodītu konkrēto farmaceitu, izvērtējot, kāpēc viņš tā rīkojies. Mēs to nepieļaujam, jo likums to aizliedz.

Kā jūs raugāties uz to, ka Ģimenes aptiekas apņēmušās tirgot krietni lētākas smaržas nekā to dara kosmētikas preču veikali?

Ja jūs man vaicājat kā sievietei, es priecātos kvalitatīvas un nedārgas smaržas iegādāties aptiekā. Taču jautājums ir, vai cilvēki to darīs? Mēs negrasāmies sekot šim piemēram.

Jūsu lieltirgotavas produktu portfelī ir 7500 vienības, no tiem 25% tā sauktais aptieku sortiments. Kāda jums veidojas sadarbība ar nacionālajiem medikamentu ražotājiem – Olainfarm un Grindeks?

Ar tiem ir tāda situācija, ka no visa mūsu sortimenta viņu produkcija aizņem 5%. Uz visa kopējā ražotāju fona, kas pārstāvēti Latvijā, Olainfarm un Grindeks izskatās niecīgi, jo viņu medikamenti ir salīdzinoši dārgi un nosedz pārāk mazu diagnožu spektru. Nevienā brīdī neesmu apgalvojusi, ka šie ražotāji būtu nekonkurētspējīgi. Salīdzinājumā ar ģenēriskajām zālēm, tie ir padārgi. Ir arī virkne citu ražotāju kā MedPro un Silvanols, kas ir mūsu aptieku klāstā un kuru produkciju mēdzam popularizēt. Organizējam seminārus ar visiem ražotājiem, kuros izglītojam farmaceitus šo uzņēmumu jaunumos. Nešķirojam ražotājus labos un sliktos, jo visi ir mūsu lieltirgotavas klienti.