Rīgas mērs, partijas Saskaņa līderis Nils Ušakovs darba vizītē Vašingtonā pārrunājis jautājumus par Latvijas valdības plāniem mazākumtautību izglītības jomā, paužot viedokli, ka reforma attiecībā uz valodas lietojumu skolās rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei.
Ušakovs Vašingtonu esot apmeklējis kā Saskaņas līderis.
Viņš ar Amerikas Savienotās Valsts (ASV) politiķiem pārrunājis jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valdības plāniem pāriet uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. «Izteicu tieši savu pozīciju kā partijas līderis un Rīgas mērs – skolu reforma rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei un Latvijas drošībai un tā ir vērtējama vienīgi kā politiska provokācija,» norāda Ušakovs.
Mērs ticies ar senatoru Lindsiju Gremu (Lindsey Graham) un Nacionālā izlūkdienesta pirmo direktoru, diplomātu Džonu Negroponti (John Negroponte). Tāpat viņš apmeklējis tikšanās Nacionālajā drošības padomē, Kongresā un Valsts departamentā.
Kā ziņots, Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.
Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski.
2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.
Ref:224.000.103.3203
Kauns par Ušakovu, kurš negrib vienotu tautu, valoda ārkārtīgi tuvina, bet Ušakovam patīk, ja ir divkopienu sabiedrība
Kas ir vienotā tauta? Viena valoda negarantē vienotību. Paskatieties, kas notiek apkārt! Vienotību garantē vien kopējie ideāli, mērķi, metodes un savstarpējā saprašanās. Visa pasaule ir multikulturālā, arī Latvija. Citās valstīs ir pat 3 valsts valodas, ņemot vērā reālo situāciju, lai tikai cilvēkiem ir labi savā valstī. Bet nav labi žņaugt savu tautu, identificējot to, ka svešiniekus, tikai tāpēc, ka viņi runā citā valodā un grib turpināt mācīties arī savā dzimtā valodā. Un tā saucamā “divkopienu sabiedrība” un arī “trīskopienu sabiedrība” utt. var izveidoties arī pašu latviešu vidē, ja nesakrīt idejas, mērķi un intereses… utt. utt.
Viņa loma ir sakārtot Rīgu (infrastruktūras, atkritumu šķirošana, ceļu labošana, vēsturisku ēku saglabāšana, utt), bet viņš iedomājas, ka viņs ir kautkādas “Rīgas republikas” prezidents. Tas cilvēks ir Latvijas nodevējs.
Iestāsti Krievijai, ka kolonizētajiem baškīriem, burjatiem, čečeņiem, dagestāniešiem, ingušiem, kabardiešiem, kalmikiem, karēliešiem, čerkesiešiem, jakutiem, mariiem, mordoviešiem, osetiešiem, tatāriem un udmurtiem būtu tiesības izglītot savus bērnus savā (nevis krievu) valodā.
Pirmkārt, tekstā runa iet par Latviju, bet ja runāt par Krieviju, tad tur mazām tautām ir visas nepieciešamās tiesības un ja viņi gribēs sagatavot atbilstošus kadrus un labāk attīstīt savu valodu un paši saskaņot un iztulkot visas nepieciešamas mācību grāmatas, materiālus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju utt., tad arī varēs apgūt visas nepieciešamas zināšanas arī savā valodā. Bet uz doto brīdi viņi mācās gan savā (cik tas viņiem ir attīstīts un sagatavots), gan krievu valodā, jo krievu valoda ir krietni labāk attīstīta un bagātāka ar literārajiem, zinātniskajiem u.c. darbiem un līdz ar to garantē mūsdienīgo izglītības līmeni, kā arī lielāku komunikācijas loku. Mazākam tautībām tādas bagātības nav un viņu valodas nevar (vai ne visur var) garantēt tik pat laba līmeņa izglītību. Katra tauta pati lemj, ko viņa grib, ko var un ko darīs, ņemot vērā attīstības posmu un sabiedrības kopējo stāvokli.
Latvija arī daudz kas nav ideāli, ņemot vērā, ka vēlme pārlatviskot visu daudzetnisko Latvijas tautu, ved pie konflikta starp lielākajām vietējām diasporām. Nevajag aizmirst, ka Latvija arī nav monoetniskā zeme. Te dzīvoja un dzīvo daudz krievu, poļu, vācu, baltkrievu, ukraiņu utt. Jāņem vērā, arī to, ka ne visi latviešvalodīgie ir latvieši pēc tautības, lielā daļa ir ar jauktiem gēniem un vienkārši neafišē (vai nezin) to, bet citi ir pārlatviskoti citu tautību pārstāvji utt. Krievu tautības un krievvalodīgie Latvijas piederīgie nav nemaz ne kolonisti, ne okupanti, bet vietēja tauta, kura dzīvo šeit tik pat oficiāli, kā latvieši un latviešvalodīgie. Vienkārši ir tie, kuri piekrīt asimilēties (katram var būt savs pamatojums), bet ir cilvēki, kuri grib saglābāt savu etnisko identitāti, vai savu dzimto valodu utt. Viņiem ir tādas pašas tiesības, kā pārējiem Latvijā sen dzīvojošajām tautībām. Katrs cīnās, vai necīnās par savam tiesībām, katram ir brīvā izvēle. Bet ja pieminēt kolonistus… tad arī latviešus var nosaukt par kolonistiem, ja, piemēram, ņemt vērā indo-eiropiešu saknes. Jautājums vien ir – kurš un cik sen atnāca Baltijas zemē. Jebkurā gadījumā – Krievija ir tuvāk Baltijas zemēm, nekā Indija… Vai domājat, ka dažus latviešus jāsūt atpakaļ uz Indiju meklēt senčus? Citu daļu vajadzēs sūtīt uz citām pusēm, atbilstoši gēnu formulai. No filozofiskā redzes punkta – mēs visi esam ceļinieki… Tā ka, pirms runāt par citiem, mēģiniet sākumā sakārtot savu dzīvi un labu vidi tajā, lai dzīves ceļš būtu gaišs.