Eiropas Savienība (ES) šogad saskārusies ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem, tajā skaitā Breksitu, Vācijas un Francijas vēlēšanām, migrācijas krīzes risināšanu un ES budžetu, norāda aptaujātie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzsver, ka lielākais ES izaicinājums 2017.gadā bija eiforija, kas nāca pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) uzvaras vēlēšanās Francijā un arī pēc Vācijā notikušo vēlēšanu rezultāta. Pēc šīm vēlēšanām bijis jaušama vēlme ES virzīt federālā virzienā un šī virzība nav beigusies vēl joprojām, it īpaši, ja nākamgad paredzētas debates par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) nākotnes scenārijiem, uzskata deputāts.
«Tāpat viens no izaicinājumiem bijis protekcionisms- vienota tirgus ierobežošana pakalpojumu jomā, sākot ar būvniecību, kur Makronam izdevās sašķelt gan Višegrādas valstis, gan Balkānu valstis. Tāpat aktuāli bija migrācijas jautājumi – pašā gada nogalē atkal notika saasinājums, kad EK komisārs Dimitris Avramopuls atļāvās izteikt nepieņemamus spriedumus par Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska (Donald Tusk) pausto, ka obligātās patvēruma meklētāju sadales kvotas izraisa nesaskaņas un ir neefektīvas,» stāsta Zīle.
Savukārt EP deputāts Artis Pabriks (V) pauda gandarījumu, ka izdevies atrisināt Breksita sarunu pirmo kārtu, vienlaikus atzīmējot, ka šajās sarunās vēl priekšā daudz paveicamu darbu. Pēc viņa domām, ES šogad nav izdevies tikt galā ar migrācijas izaicinājumiem, jo, lai gan izveidota Eiropas robežu un krasta apsardzības aģentūra Frontex, kopīgas vienošanās migrācijas krīzes risināšanā nav panāktas.
«Tāpat ir padziļinātās iekšējās pretrunas starp Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju un tagad arī Austriju, starp klasisko Briseles un Rietumeiropas orientāciju. Ņemot vērā pēdējos lēmumus pret Poliju, proti, EK sākto bezprecedenta tiesisko procedūru, diemžēl iekšējās pretrunas vēl var saasināties arī nākošgad,» teic eiroparlamentārietis.
Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere (V) kā ES izaicinājumu 2017.gadā minēja ES budžeta sastādīšanu un daudzgadu finanšu shēmas vidusposma analīzes veikšanu. Viņa pauda prieku, ka izdevies atrast papildus līdzekļus drošībai, lauksaimniecībai un cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī pauda gandarījumu, ka piešķirta nauda diviem viņas pilotprojektiem, proti, efektīvākai cīņai ar Krievijas dezinformāciju un pētījumam par atšķirībām par vienādiem produktiem ES Vienotajā tirgū.
«Kā panākums vērtējams arī tas, ka EP pieņēmis lēmumus mājas mītnē abonētā tiešsaistes satura pieejamībai jebkur Eiropā un bezmaksas interneta pieejamība ES. EP septembrī apstiprinātā ES shēma bezmaksas WiFi piekļuves punktiem sabiedriskās vietās Latvijai daudz neko gan nedos, jo bezvadu interneta pieejas ziņā esam viena no vadošajām valstīm, bet citām valstīm tas ir ļoti nozīmīgi,» uzsver Vaidere.
Kā lielu izaicinājumu eiroparlamentāriete minēja arī Breksitu, un šajā ziņā ES var būt apmierināta par panākto progresu, uzskata deputāte. Viņa arī atzīmēja, ka izdevies panākt svarīgus lēmumus arī drošības jomā, proti, atbalstot noteikumus cīņā pret terorismu, pārskatot ES šaujamieroču direktīvu, lai novērstu nepilnības drošības jomā un izveidot īpašu komiteju terorisma jautājumu izpētei.
«Labi darbojusies arī Igaunijas prezidentūra ES, jo mūsu kaimiņi mācījušies arī no mūsu veiksmīgās pieredzes. Ja runā par to, ka izdevies mazāk, var minēt jauno viesabonēšanas regulas noteikto kārtību, kas ļauj ceļot uz Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, maksājot par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi tādu pašu cenu, kādu pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem, kas pati par sevi ir laba, bet atsevišķās valstīs novedusi pie vietējo tarifu paaugstināšanās,» sacīja Vaidere, piebilstot, ka kopumā gads ES bijis veiksmīgs.