Pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija.
Arī slaucamo govju skaits Latvijā pagājušajā gadā turpināja samazināties, attiecīgi saruka arī ganāmpulku skaits.
Ja 2015.gada decembrī LDC bija reģistrētas 162 463 govis, tad 2016.gada decembrī – 154 366 govis, bet 2017.gada decembrī – 150 446 govis. Līdz ar to pēdējā gada laikā Latvijā slaucamo govju skaits sarucis par 2,5%. LDC dati arī liecina, ja 2015.gada decembrī Latvijā bija reģistrēti 20 233 ganāmpulki, 2016.gada decembrī – 18 104 ganāmpulki, tad 2017.gada decembrī – 16 117 ganāmpulki.
Tādējādi pēdējā gada laikā ganāmpulku skaits samazinājies par 11%. No kopējā ganāmpulku skaita 7 021 pērn decembrī realizēja pienu piegādei, kas ir par 4,53% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī, kad šādu ganāmpulku bija 7 354.
Savukārt piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī saskaņā ar Eiropas Komisijas Piena tirgus observatorijas datiem Latvijā sasniedza vidēji 322,5 eiro par vienu tonnu salīdzinājumā ar 304,1 eiro 2016.gada decembrī. Eiropas Savienībā piena vidējā iepirkuma cena pērn decembrī bija 377,6 eiro par vienu tonnu.
LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa skaidro, ka pērn zemnieku nodotā svaigpiena apmērs minimāli samazinājies salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas saistīts ar kopējā govju skaita samazināšanos Latvijā krīzes dēļ, kad ilgstoši bija zemas piena iepirkuma cenas.
«Iepriekš saimniecības veica ārkārtīgu lielu dzīvnieku brāķēšanu, līdz ar to dzīvnieku skaits Latvijā samazinājās. Piena lopkopībā ir nepieciešams ilgāks laiks, lai dzīvnieku skaitu atgrieztu iepriekšējā līmenī,» skaidro Siliņa. Tāpat pie zemām piena iepirkuma cenām daļa saimniecību maksimāli samazināja piedevu un proteīnbarības barošanu slaucamajām govīm, kas zināmā mērā ietekmēja to ražību.
Taču pozitīvi ir vērtējams, ka izslauktā piena daudzums no vienas govs pērn palielinājies salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas saistīts ar efektīvāku saimniekošanu un ražīgāku slaucamo govju turēšanu – saimniecības tādējādi nodrošina lielāku apgrozījumu naudas izteiksmē no vienas govs, piebilda LLKC eksperte. Lielās saimniecības ir tendētas strādāt arī uz piena liellopu ilgmūžību un veselību. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka pērn pieaudzis arī ganāmpulkā esošo govju skaits.
Vienlaikus LLKC eksperte atzīst, ka mazo piena lopkopības saimniecību skaits samazinās, kas ir skaidrojams ar mazāku naudas plūsmu šo saimniecību rīcībā. Šī iemesla dēļ tām ir krietni grūtāk piesaistīt investīcijas. Līdz ar to mazajās saimniecībās vairāk tiek izmantots roku darbs nekā tehnoloģiskās iespējas, un gala rezultātā tās iegūt mazāk peļņas. Tāpat mazās saimniecības negatīvi ietekmē krīze piena nozarē, kas pietiekami bieži atkārtojas un kooperācijas trūkums.
Siliņa gan norāda, ka tās piena lopkopības saimniecības, kam ir gana lielas zemes platības un iespējas paplašināties, pērn nostiprinājās un attīstījās.
Ref: 225.000.103.