Mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra (NT) simtgadei, līdz kurai ir atlicis gads, atzīst teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis.
Ir izveidota programma, kura vēl ir jāprecizē līdz konkrētiem aktieru ansambļiem. Tā būs latviešu sezona, tāpat kā bija teātra 90 gadu jubilejas sezonā, iestudējot gan zināmus, gan jaunus vai nekad vēl neiestudētus latviešu autoru darbus. Rubenis atzīst, ka viņam ir idejas, un jau ir ievadītas sarunas ar ārzemju un pašmāju režisoriem, kuri varētu veidot iestudējumus teātrī nākamajos gados. Dabūt kādu no ārvalstu režisoriem uz nākamo sezonu – tas nav iespējams, jo viņi savu darbību plāno trīs četrus gadus uz priekšu. Savukārt tos, kuriem tādi grafiki nav sastādīti, mums īsti nevajag, atzīst izpilddirektors.
«Mēs kopā ar ēkas īpašnieci Rīgas domi esam sakārtojuši teātra ārpusi un uzbūvējuši Jaunajai zālei atsevišķu skatītāju ieeju,» stāsta Rubenis. Nākamsezon Lielajā zālē ir jāieliek jauni krēsli. 15 gadu laikā, kas pagājuši kopš iepriekšējā remonta, krēsli ir izsēdēti. Ja krēslus nenomainīsim uz teātra simtgadi, mēs tos nenomainīsim vēl ļoti ilgi, uzsver izpilddirektors.
Teātris joprojām cīnās par tenisa kortiem, kas atrodas tā aizmugurē, par tiem ir notikusi arī tiesvedība. Ir pieņemts lēmums, ka tenisa kortu teritorija paliek teātra kultūras vajadzībām. «2021.gadā beidzas šo tenisa kortu nomas līgums. Mēs vērsāmies pie kortu nomniekiem ar lūgumu ātrāk pārtraukt nomas līgumu, bet viņi nebija gatavi to darīt. Mēs cīnīsimies par to, lai tenisa korti tiktu apbūvēti teātra vajadzībām. Celtniecība varētu sākties pēc 2021.gada,» atzīmē Rubenis.
NT ir vajadzīga vēl viena transformējama zāle ar 300-400 vietām – tā saucamais black box. Jaunā zāle, kura ir iekārtota bijušajā noliktavā, ir laba telpa mācību darbiem un dažādām eksperimentālām izrādēm, kas prasa maz līdzekļu un kurās jaunie cilvēki var izpausties.
Tāpat teātrim ir vajadzīgas normālas dekorāciju noliktavas. Patlaban tās atrodas Buļļos, un ir nepieciešamas smagās automašīnas dekorāciju pārvadāšanai. Tas sadārdzina iestudējumus. Ļoti sliktā stāvoklī ir teātra darbnīcas. Būvējot teātra ēku pirms simts gadiem, tā sākotnēji nebija paredzēta tik lielam ražošanas apjomam un tehnoloģijām, kādas tās ir šodien. Līdz ar to teātrim ir vajadzīga gan dekorāciju darbnīca, gan krāsotava, gan spēles telpa. Tas viss būs ietverts tenisa kortu apbūves projektā. Vīzija ir skaidra, var ķerties pie skiču projekta izstrādes.
«Es labi saprotu Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Rīgas domi, kurām ir grūtības papildus rast diezgan lielus līdzekļus pašreizējā kultūras objektu celtniecības un rekonstrukcijas laikā. Bet es esmu apņēmības pilns par to cīnīties, jo tā būs iespēja jauniem cilvēkiem sevi apliecināt teātra mākslā,» piebilst Rubenis.
Lielās zāles, kādas patlaban ir Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī, der jaudīgiem muzikāliem projektiem, koncertiem un lielinscenējumiem, kāds, piemēram, ir Klūgu mūks, Ziemassvētku koncerts vai Teātra žurka. Bet tikko vajag intimitāti, kad skatītājs grib redzēt aktieri tuvplānā, tik liela zāle neder. Iestudējot Henrika Ibsena darbu Meža pīle, Elmārs Seņkovs otro balkonu vispār aiztaisīja ciet, lai rastos intīmāka sajūta, lai aktieri būtu lielākā kontaktā ar skatītāju.
Ref:224.000.103.3440