Ekonomiste: inflācijas kāpuma apturēšana eirozonā neietekmēs cenu dinamiku Latvijā

Ne tikai Latvijā cenu straujais kāpums ir viens no galvenajiem ekonomikas diskusiju tematiem – par to spriež dažādās valstīs un kontinentos. Uzreiz gan jāatzīst, ka attieksme pret inflācijas riskiem pasaules lielākajās ekonomikās ir ļoti dažāda, atzīst Latvijas Krājbankas ekonomiste Olga Ertuganova.

Marta sākumā Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir pārsteigusi Eiropas Savienību ar paziņojumu, ka, iespējams, aprīlī tā varētu palielināt eiro bāzes likmi, kura gandrīz jau divus gadus atrodas vēsturiski zemākajā līmenī – 1%. Līdz šim ECB bijusi visai nesteidzīga monetārās politikas virziena maiņā un parasti pieņēmusi lēmumus par procentu likmes palielinājuma vai samazinājuma fāzes uzsākšanu tikai, kad to jau ir izdarījusi ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Ņemot vērā vēl joprojām trauslo situāciju eirozonas ekonomikā un it īpaši fiskālās problēmas vairākās eirozonas dalībvalstīs, ir svarīgi saprast, kāpēc ECB ir izšķīrusies par tādu soli, ja, piemēram, ASV FRS vēl fokusē savu uzmanību uz lejupslīdes riskiem un likmju kāpumu šogad pat neapsver, uzsver ekonomiste.

Viņa norāda, ka šis lēmums galvenokārt ir saistīts ar pieaugušo inflācijas spiedienu. Vidējais gada inflācijas līmenis eirozonas valstīs februārī sasniedzis 2,4%, kas jau ir krietni virs ECB komforta līmeņa 2%. Protams, apstākļos, kad inflācijas spiediens pieaudzis vairāk ārējo faktoru dēļ, nevis spēcīga iekšējā patēriņa ietekmē, ECB ir ļoti ierobežotas spējas ietekmēt cenu pieaugumu. Pagaidām mēs varam tikai spekulēt, vai ECB tiešām izšķirsies par bāzes likmes pieaugumu, un vai tas būs vienreizējs pasākums vai likmes palielinājuma fāzes sākums. Tomēr jebkurā gadījumā ir svarīgi novērtēt ECB gaidāmās politikas ietekmi uz Latviju. Un te mēs varam izdalīt dažus svarīgākos momentus.

Pirmkārt, būtu naivi sagaidīt, ka bāzes eiro likmes kāpums varēs ierobežot inflācijas otrās kārtas efektu arī Latvijā. Latvijā uzņēmēju un patērētāju reakcija uz ārējiem cenu šokiem vienmēr bijusi spēcīgāka un lielāka nekā pārējās Eiropas valstīs. Tādējādi inflācijas kāpuma apturēšana eirozonā varētu atstāt visai nebūtisku ietekmi uz cenu dinamiku Latvijā. Tas, savukārt, varētu nozīmēt arī lielāku starpību starp inflāciju Latvijā un parējās eirozonas valstīm, tādējādi, palielinot iespējamību, ka Latvijai varētu rasties grūtības ar Māstrihtas kritērija izpildi, norāda Ertuganova.

Eiro likmju kāpums arī tiešā veidā ietekmē ekonomisko situāciju Latvijā. Kopš marta sākuma, kad paziņots par iespējamo eiro bāzes likmes kāpumu, starpbanku eiro likmes ir pieaugušas par apmēram 0,1-0,2 procentu punktiem. It kā ne īpaši daudz, tomēr, ja realizēsies izteiktās prognozes, ka līdz gada beigām eiro bāzes likmi varētu palielināt ne vienu reizi vien, tad EURIBOR likmes varētu pakāpties vismaz par 1 procentu punktu, kas nav patīkama ziņa eiro kredītu ņēmējiem Latvijā, uzsver ekonomiste.

Viņa piebilst, ka nedrīkst aizmirst, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā eiro likmes kāpums nozīmētu kompromisu starp vidēji lielām cenām un vidēji zemu bezdarbu. Ja eirozonas ekonomikas atveseļošanās palēnināsies, arī Latvijas galvenā virzītājspēka – eksporta – pieauguma tempi būs mazāki par prognozēto.