Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.
Kopumā jauni nodrošinājumi pagājušajā gadā reģistrēti 11 238 uzņēmumiem, no kuriem 57 pēc nodrošinājuma piemērošanas apturēta saimnieciskā darbība. Patlaban aktīvi nodrošinājumi reģistrēti 33 055 uzņēmumiem.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Lursoft norāda, ka uzņēmumi, kuriem tiek piemēroti nodrošinājumi, kļuvuši jaunāki. Ja, piemēram, 2015.gadā nodrošinājumi visbiežāk piemēroti uzņēmumiem, kuru vidējais vecums bijis 7,59 gadi, tad pēdējos divos gados to vidējais vecums ir nedaudz virs sešu gadu sliekšņa. Proti, pērn vidējais vecums uzņēmumiem, kuriem piemēroti nodrošinājumi, bijis 6,4 gadi.
Analizējot, kuru nozaru komersantiem nodrošinājumi pagājušajā gadā reģistrēti visbiežāk, dati liecina, ka pirmajās vietās nemainīgi ierindojušies tirdzniecības uzņēmumi, aiz kuriem seko būvniecība, sauszemes un cauruļvadu transports, kā arī uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar nekustamo īpašumu operācijām. No visiem 2017.gadā reģistrētajiem nodrošinājumiem 1261 gadījumā uzņēmuma darbības joma nav bijusi zināma.
Nozares, kuru pārstāvētajiem uzņēmumiem 2017.gadā nodrošinājumi reģistrēti visbiežāk ir – vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus – 1 436 nodrošinājumi; mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus – 1222 nodrošinājumi; specializētie būvdarbi – 623 nodrošinājumi; sauszemes un cauruļvadu transports – 593 nodrošinājumi; operācijas ar nekustamo īpašumu – 545 nodrošinājumi.
Pēdējos gados visvairāk jaunus nodrošinājumus nemainīgi reģistrējuši zvērināti tiesu izpildītāji, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienības.
Pēc Lursoft aprēķiniem, 2017.gadā zvērināti tiesu izpildītāji un VID piemērojuši 99,1% no visiem nodrošinājumiem, savukārt pārējos – tiesa, valsts policija, prokuratūra. Dati liecina, ka 45,7% no visiem nodrošinājumiem 2017.gadā piemērojis VID, bet 53,6% – zvērināti tiesu izpildītāji. Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn nedaudz audzis zvērinātu tiesu izpildītāju piemēroto nodrošinājumu īpatsvars. Kā rāda Lursoft apkopotā informācija, 2016.gadā zvērināti tiesu izpildītāji piemērojuši 50,3% no visiem nodrošinājumiem, kamēr VID – 49,4%. 2015.gadā VID piemērojis 58,6% no visiem nodrošinājumiem.
Pēc Lursoft apkopotās informācijas, gada laikā pieaudzis vietējā kapitāla uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu īpatsvars. Lursoft aprēķinājis, ka 2017.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrēts apgrūtinājums, 83% uzņēmumi bijuši vietējā kapitāla. Vēl gadu iepriekš šo uzņēmumu īpatsvars bija 79,4%.
No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 10,8% pilnībā pieder ārvalstniekiem, savukārt starp uzņēmumiem ar pērn reģistrētiem nodrošinājumiem šādu uzņēmumu īpatsvars ir nedaudz augstāks – 13%. Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn šādu uzņēmumu īpatsvars gan samazinājies, jo gadu iepriekš no visiem uzņēmumiem, kuriem gada laikā reģistrēts apgrūtinājums, ārvalstu kapitāla piederība bijusi 16,8% uzņēmumu.
Apskatot patlaban reģistrēto aktīvo nodrošinājumu skaitu sadalījumā pa reģioniem, redzams, ka Rīgā, kur reģistrēta puse no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, reģistrēti 70,5% no visiem patlaban Latvijā aktuālajiem nodrošinājumiem. Pērn galvaspilsētā reģistrēti 67,9% no kopējā Latvijas uzņēmumiem 2017.gadā piemēroto nodrošinājumu skaita.
Skaitliski vismazāk aktīvo nodrošinājumu patlaban piemēroti Latgales uzņēmumiem. Lursoft aprēķini rāda, ka Latgalē izvietoti 7% no visiem Latvijas uzņēmumiem, bet tiem piemēroto nodrošinājumu skaits veido vien 3% no kopējo apgrūtinājumu skaita. Līdzīga situācija vērojama arī Zemgalē, kur, neskatoties uz faktu, ka šajā reģionā reģistrēti 8,3% no visiem Latvijas uzņēmumiem, reģistrēti vien 3,2% no kopējā Latvijas nodrošinājumu skaita. Latgales un Zemgales uzņēmumiem pagājušajā gadā reģistrēts arī mazākais jauno nodrošinājumu skaits, attiecīgi 3,1% un 3,6% no kopējā pērn Latvijas uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaita.
Lursoft pētījums atklāj, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem aizvadītajā gadā piemēroti nodrošinājumi, gada pārskatus par saimniecisko darbību 2016.gadā iesnieguši 36,4% komersantu. No tiem vairāk nekā puse jeb 2348 uzņēmumi 2016.gadā strādājuši ar zaudējumiem, līdz ar to arī vidējais peļņas/zaudējumu rādītājs bijis ar mīnusa zīmi, proti, 162 eiro zaudējumi. Uzņēmumu, kuriem aizvadītajā gadā piemēroti nodrošinājumi, vidējais apgrozījums 2016.gadā bijis 61 210 eiro.
Lielākā daļa Latvijas komersantu ierindojami mazo uzņēmumu grupā, kas atspoguļojas arī statistikā par pērn reģistrētajiem nodrošinājumiem. Pēc Lursoft apkopotās informācijas, 44,9% no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā reģistrēts nodrošinājums, 2016.gadā apgrozījums bijis robežās no viena eiro līdz 140 000 eiro, savukārt vēl 18,8% uzņēmumu savos gada pārskatos norādījuši, ka tiem nav bijuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, Lursoft vēsta, ka šādu uzņēmumu skaits gan sarucis, jo vēl 2016.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem šajā gadā piemērots nodrošinājums, ar 0 eiro apgrozījumu strādājusi teju trešdaļa komersantu.
Gada laikā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums bijis robežās no 140 000 eiro līdz pieciem miljoniem eiro. Ja 2016.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem piemērots nodrošinājums, tādi bijuši 25,7% komersantu, tad pērn – 34,7%.
Analizējot datus par uzņēmumos strādājošo skaitu, redzams, ka vairākumā gadījumu (67,2%) uzņēmumos ar pērn reģistrētiem nodrošinājumiem tiek nodarbināti līdz desmit strādājošajiem, no tiem trešdaļā gadījumu bijis tikai viens darbinieks.
Salīdzinoši lielu daļu veido arī uzņēmumi, kuri 2016.gada pārskatos norādījuši, ka tie nav nodarbinājuši nevienu strādājošo. Proti, no kopējā pētījuma ietvaros analizēto uzņēmumu skaita tādi bijuši 12,7% uzņēmumi.
Vismazāko kategoriju veido lielie uzņēmumi jeb tie komersanti, kuri ar darba vietām nodrošina vairāk nekā 250 strādājošos. Pagājušajā gadā reģistrēti nodrošinājumi astoņiem šādiem uzņēmumiem, kas veido 0,2% no kopējā uzņēmumu skaita, kuriem piemēroti nodrošinājumi.
Ref: 225.000.103.2521