Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
Jānorāda, ka pagājušajā nedēļā, 18. un 19.janvārī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis, priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš, ģenerālsekretāre Mudīte Priede un LPS Izglītības un kultūras komitejas vadītāja Ligita Gintere piedalījās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes (CEMR) Politikas komitejas sanāksmē Sorijā (Spānijā).
Sanāksme tika atklāta ar diskusiju par Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politiku pēc 2020.gada. Diskusijā tika izvirzīti vairāki jautājumi- «kādām būtu jābūt prioritātēm»; «vai atbalstīt tikai mazāk attīstītos reģionus»; «vai būtu jāievieš jauni instrumenti finansējuma novirzīšanai?».
«Ir ļoti būtiski, lai kohēzijas politika ne tikai saglabātu Eiropas Savienībā (ES) pamatlīgumā minēto – Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, – bet dotu daudz būtiskāku ieguldījumu Eiropas Savienības pilsoņu dzīves apstākļu atšķirību straujai mazināšanai. Pilnīgi atvērta tirgus (kāds ir ES) apstākļos dzīves pamatvajadzību izmaksas un cenas ir praktiski līdzsvarojušās, bet cilvēku dzīves apstākļi palikuši būtiski dažādi. Kopš 2004.gada, kad Latvija iestājās ES, mūsu iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums,» komentē LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
Priede teic arī to, ka Latvijas apstākļos galvenajam uzsvaram joprojām ir jābūt uz pamatinfrastruktūras nodrošinājumu, jo nav iespējams nodrošināt ne sociālo iekļaušanu, ne izglītības un darba pieejamību, ja transporta infrastruktūra ir sliktā stāvoklī.
«Tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir ES izvēle – vai varam atļauties, jo īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, ka milzīgas teritorijas, kas gan reljefa, gan tīras dabas ziņā ir visai izcilas cilvēku dzīvei, kļūst neapdzīvotas? Vai ES var atļauties, ka tās austrumu pierobeža kļūst neapdzīvota? Kohēzijas politikā ir ļoti būtiski, lai katra valsts varētu rast tieši tās attīstībai efektīvākos veidus un instrumentus,» uzsver LPS ģenerālsekretāre.
ES rietumu valstu pārstāvji uzsvēra arī to, ka kohēzijas politika jānovirza visiem reģioniem, neviens reģions nedrīkstētu palikt bez atbalsta. Turklāt visu valstu delegācijām bija vienots viedoklis, ka finansējumu kohēzijas politikai nedrīkst samazināt arī pēc 2020.gada. Tika nolemts, ka CEMR turpinās organizēt diskusijas par kohēzijas politikas nākotni.
Ref: 225.000.103.2606