Partiju apvienība Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) izskatīšanai Saeimā iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, saskaņā ar kuriem tiks noteikta lielāka kontrole valsts un pašvaldību iestāžu Iepirkumu komisiju darbā, izslēdzot iespēju par uzvarētāju konkursā atzīt to pretendentu, kura piedāvājums bijis vairākkārt dārgāks nekā sākotnējā līgumā noteiktā līgumcena.
«Esošais Publisko iepirkumu likums, kas stājies spēkā pagājušā gada martā, nenosaka pietiekami striktas prasības iepirkumu izsludinātājiem – sekojot Iepirkumu uzraudzības biroja norādījumiem, valsts un pašvaldību uzņēmumiem vienalga ir tiesības izraudzīties iepirkuma konkursa uzvarētāju pēc saviem ieskatiem. Tas iespējams arī gadījumā, ja uzvarējušā pretendenta piedāvājums pat vairākkārtīgi pārsniedz sākotnējā iepirkuma līgumā noteikto. Tieši šī iemesla dēļ situāciju var izmantot ļaunprātīgi, apzināti radot finansiālus zaudējumus pasūtītājam. Nepamatots cenas sadārdzinājums un dārgākā pretendenta izvēle rada augstu korupcijas risku. Turklāt, valsts un pašvaldību iestādēm izvēloties iepirkumu par nesamērīgi augstāko cenu, tiek radīts papildu slogs nodokļu maksātājiem,» norāda Valdis Verners, LRA frakcijas biroja vadītājs.
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz ierobežot minēto problēmu, nosakot, ka gadījumā, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam pārsniedz 50% no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas, pasūtītājs noraida piedāvājumu. Minētie grozījumi izslēgtu krāpniecības shēmu īstenošanu, piemēram, ja sākotnējā iepirkuma līguma līgumcena ir viens miljons eiro, bet pretendentiem, iesniedzot piedāvājumus par četriem miljoniem eiro, iepirkuma komisija to apstiprina. Tādējādi pieņemtais piedāvājums četrkārtīgi pārsniegtu izsludinātajā iepirkumā noteikto līgumcenu. Saskaņā ar grozījumiem šādās situācijās iepirkums tiks atcelts un varēs rīkot jaunu iepirkumu, veicot paredzamās iepirkuma līgumcenas parēķināšanu, skaidro Verners.
Edvards Smiltēns (LRA) komentē: «Situācija, kurā Valsts akciju sabiedrība ir tiesīga, neviena nekontrolēta, par konkursa uzvarētāju pasludināt uzņēmumu, kas piedāvā izpildīt prasīto par 8,5 miljoniem, kaut arī konkursā piedalās uz pusi lētāka alternatīva, nav pieļaujama. Rezultātā – par 4,5 miljoniem tiek pārtērēti sākotnēji plānotie līdzekļi. Diemžēl, tas ir tikai viens no piemēriem, kur negodprātīgi tiek izmantoti iepirkumu iegādes sistēmas «caurumi». To nepieciešams nekavējoties mainīt! Turklāt ar nožēlu jāteic, ka atbildīgais ministrs līdz pat šim brīdim nav spējis (nav gribējis?) saskatīt konkrētajā gadījumā aizdomīgas rīcības pazīmes.»
«4,5 miljoni – tas ir pietiekami, lai šī pati Valsts akciju sabiedrība pārbūvētu grants ceļu 50 kilometru garumā, vai arī 15 kilometru garumā tiktu atjaunots asfaltēts ceļš. Ar 4,5 miljonu palīdzību katru mēnesi var piešķirt pabalstu 750 eiro apmērā katrai audžu mammai, kas devusi ģimenes siltumu kādam no bērnu nama bērniem. Visbeidzot Laima – cilvēks, kurš cīnās par savu dzīvību, jo nepieciešama plaušu transplantācija, bet valsts to neapmaksā. 7,8 miljoni eiro – tik būtu bijis nepieciešams, lai 12 mēnešu garumā atbalstītu pensionārus, dodot iespēju saņemt 50% no sava aizgājušā laulātā pensijas, kā to noteica pagājušajā nedēļā, atbalstu neguvušais LRA likumprojekts. Raugoties plašāk, šis ir arī ēnu ekonomikas, valsts drošības un uzticības jautājums savai valstij. Vēlmei maksāt nodokļus un aizstāvēt savu valsti. Tā visa pamatā ir pārliecība, ka katrs nodokļos samaksātais eiro tiek izlietots korekti un tiek tērēts sabiedrības interesēs,» uzsver Smiltēns.