Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji un speciālisti 28.martā tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, lai pārrunātu divus būtiskus jautājums. Viens no šobrīd aktuāliem jautājumiem ir saistībā ar domju iekšējo darba organizāciju un VARAM kompetenci, iesaistoties tās regulēšanā.
LLPA aicināja ministru uz tikšanos, lai noskaidrotu, kāds ir VARAM viedoklis par domju kompetenci pašvaldības nolikumā noteikt savu domju sēžu kārtību un procedūru, kādā tiek izskatīti jautājumi sēdēs, tostarp noteikt ierobežojumus jautājumu skaitam un laika apjomam deputātu jautājumu uzdošanai domju sēdēs.
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka LLPA sagatavos vienotu pozīciju par nepieciešamajām izmaiņām un precizējumiem likumā Par pašvaldībām, lai novērstu likuma nepilnības, kuru dēļ šobrīd var veidoties situācijas, kad nav iespējams nodrošināt normālu domju sēžu darbu.
«Ir nepieciešamas kopējas vadlīnijas, nosakot principus, ko nevar pārkāpt, tādā veidā paralizējot visas domes darbu, bet nodrošinātu iespēju visiem domes deputātiem saprātīgā laikā lemt par domes sēdes jautājumiem un pieņemt lēmumus balsojot,» sacījis Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.
Jau ziņots, ka Gerhards 26.martā ir parakstījis rīkojumu par marta sākumā Rīgas pašvaldības pieņemto nolikuma grozījumu darbības apturēšanu, kas paredz ierobežojumu deputātiem sēdēs uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Rīkojums ir nosūtīts Rīgas domei (RD).
Tāpat ziņots, ka Gerhards jau iepriekš RD norādīja, ka «pieņemtie grozījumi ir pretdemokrātiski un liedz deputātiem pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā».
LLPA uzklausīja arī ministra viedokli par VARAM iecerētajiem grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas likumā un pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, kā arī prezentēja asociācijas viedokli šai jautājumā. Asociācij apgalvo, ka pudeles veido mazāk nekā 10% no kopējā šķirojamā iepakojuma daudzuma.
LLPA speciālisti piedāvā izvērtēt citu valstu pieredzi, piemēram, Vācijas, kas šobrīd pāriet uz sistēmu, kurā iedzīvotājiem piedāvā visu veidu šķirojamos atkritumus (plastmasu, skārdu, papīru un citus) mest vienā šķirošanas konteinerā. Asociācija uzskata, ka tas esot ērtāk gan iedzīvotājiem, gan arī nodrošina jau esošo atkritumu šķirošanas sistēmu darbību turpmāk, turklāt ar pilnu jaudu.
«Ieviešot tikai pudeļu depozītu sistēmu, tas neatrisinās atkritumu šķirošanas problēmu, bet var radīt papildu neērtības tirdzniecības vietām, kurām būs jānodrošina lielas platības, kur uzglabāt nodotās pudeles, un diez vai tas būs iespējams attālākos reģionos, kur pārsvarā darbojās tikai maza izmēra veikali. Tāpat jāatgādina, ka iedzīvotājiem pie šādas sistēmas būs jārēķinās ar sākotnēji lielākiem izdevumiem, norēķinoties par iegādāto preci, kas būs atzīmēta kā depozīta prece,» pauž LLPA.
Iepriekš Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsvērusi, ka pats būtiskākais ir katram atrast argumentāciju šķirošanai, vai nu tā ir mājsaimniecības izdevumu samazināšana vai rūpes par dabu un mūsu bērnu dzīvi nākotnē. «Šķirošana ir cilvēka dabā, paraugieties uz savu mājokli – katrai lietai tajā ir sava vieta. Produkti ir ledusskapī, grāmatas atrodas plauktos, drēbes – skapī, ierasti sagrupētas pa kategorijām. Kāpēc lai arī atkritumi nebūtu viena no tām lietām, ko mēs saliekam «pa plauktiņiem»? Tie, kas aizbildinās ar vietas trūkumu – vienkāršākajā variantā šķirojamās lietas var likt vienā atsevišķā maisā un sašķirot tās pie konteinera.»
VARAM mājaslapā norādīts, ka pastāvīgi tiek veiktas investīcijas šķirošanas sistēmas attīstīšanā. 2007.–2013.gada plānošanas periodā dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas ietvaros īstenoti 18 projekti ar kopējo finansējuma apmēru 29,23 miljoni eiro, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansējums 14,82 miljoni eiro. 2014.–2020.gada plānošanas periodā atbalsts no Eiropas Savienības fonda tika piešķirts Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība 462 546 eiro, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansējums 161 891 eiro.