Swedbank: inflācija var sasniegt 4,2%

Ņemot vērā straujāku izejvielu cenu pieaugumu pasaulē un plānotos kārtējos nodokļu paaugstinājumus gada vidū, inflācija šogad var sasniegt 4,2%, prognozē Swedbank ekonomisti.

Tā ir piedāvājuma puses inflācija, proti, uzņēmumu izmaksu virzīta. Sagaidāms, ka 2012.gadā inflācija pierims, tomēr līdz ar samērā augstām inflācijas gaidām un pakāpenisku mājsaimniecību patēriņa atgūšanās, samazinājums nebūs sevišķi straujš – gada vidējā patēriņa cenu inflācija ap 2,6%.

Inflācija saasina sociālas problēmas un aktualizē konkurētspējas jautājumus. Turklāt pastāv risks, ka 2013.gada sākumā inflācija būs pārāk augsta, lai izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju un saņemtu akceptu iestāties eiro zonā. Tāpēc nesen izskanējušais finanšu ministra priekšlikums izveidot inflācijas ierobežošanas plānu ir tiešām nepieciešams. Diemžēl pašreizējie priekšlikumi koncentrējas vien ap algu pieauguma ierobežošanu, kas nav pietiekami efektīvs risinājums. Valdības aktivitātēm vajadzētu būt vērstām trijās krietni plašākās jomās, norāda bankas ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pirmkārt, līdz pievienošanās brīdim eiro zonā nav pieļaujama to nodokļu palielināšana, kas tiešā veidā ietekmē patēriņa cenu indeksu, piemēram, PVN vai akcīze. Otrkārt, inflācijas inerces mazināšana un konkurences uzlabošana –veidot cenu veidošanās mehānismu pārskatāmāku, principa “nauda seko pakalpojuma saņēmējam” plaša ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu izmantošanā, caurskatāmība valsts un pašvaldību iepirkumos. Treškārt, energoefektivitātes uzlabošana, lai nebūtu jāpalielina tarifi. Iespējams apsvērt arī vienošanos starp valdību un sociālajiem un valdības partneriem. Bet, lai šāda vienošanās tiktu noslēgta, ir nepieciešama ļoti skaidra politiska apņemšanās, ko, kad un kā valdība darīs konsolidācijas un strukturālo reformu jomā. Turklāt politiķiem stingri jāievēro šāda vienošanās, lai atgūtu sabiedrības uzticību un tās vēlmi šādu vienošanos pildīt, uzsver ekonomiste Lija Strašuna.

Vaicāts par to, kas notiks, ja Latvijai neizdosies iestāties eirozonā 2014. gadā, Kazāks norāda, ka nekas traģisks tas nebūs, taču investīcijas piesaistīt būs grūtāk – jau tagad var redzēt, ka Igaunija šajā jomā izvirzījusies priekšā pārējām Baltijas valstīm, jo iekļaušanās eirozonā investoriem nozīmē stabilitāti, lielāku drošību.

Ja Latvijai neizdosies pievienoties eirozonai 2014. gadā, bet Lietuva to izdarīs, investori noslieksies par labu Igaunijai un Lietuvai, un Latvijai kļūs arvien grūtāk piesaistīt investīcijas. Tādā gadījumā nāksies domāt, kā valsti padarīt investoriem pievilcīgu, kā piesaistīt viņus ar kaut ko tādu, kā nav ne Igaunijā, ne Lietuvā, tā Kazāks.