Latvijā joprojām ir viens no straujākajiem ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumiem Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisija (EK) ikgadējais ziņojums par situāciju ceļu satiksmes drošības jomā 2017.gadā.
Iepriekš tika ziņots, ka 2017.gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits – 136 cilvēki, kas ir par 14% mazāk salīdzinājumā ar 2016.gadu. Savukārt kopš 2010.gada bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem ir samazinājies par 38%. Šis ir viens no labākajiem rādītājiem ES un vēl labāk sekmējies tikai divām valstīm – Grieķijai (-41%) un Igaunijai (-39%).
Ņemot vērā šos rezultātus, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) norāda, ka Latvija pamazām tuvojas EK 2011.gadā izvirzītajam ambiciozajam mērķim – līdz 2050.gadam panākt, lai uz autoceļiem nebūtu bojāgājušie (Vision Zero koncepcija). Saskaņā ar šo uzdevumu Latvijas, kā arī ES mērķis ir līdz 2020.gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050.gadā ceļu satiksmes negadījumos nebūtu bojāgājušie.
EK Latvijas bojāgājušo skaita samazinājumu par 38% novērtē kā «iespaidīgu», tomēr norāda, ka Latvijai ir jāturpina ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā iesāktais darbs, lai pietuvotos vidējam ES bojā gājušo skaita rādītājam uz miljonu iedzīvotāju – 49.Latvijā pērn uz ceļiem bija 70 bojāgājušo uz miljonu iedzīvotāju un tas ir piektais augstākais rādītājs ES. Tomēr arī tas ik gadu uzlabojas, kas 2017.gadā ļāvis apsteigt tādas valstis kā Rumāniju (98), Bulgāriju (96), Horvātiju (80) un Poliju (75), un esam pavisam tuvu Grieķijai un Lietuvai, kurām bojā gājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju 2017. gadā bija attiecīgi 69 un 67.
Eiropā joprojām turpina saglabāties mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības problēma; arī 2017.gadā gandrīz katrs otrais (46%) bojāgājušais ES bija mazaizsargātais satiksmes dalībnieks – gājējs, velosipēdists vai mopēdists.
Direkcijā atzīmē, ka iepriekšējos 20 gados Latvija veikusi būtiskus pasākumus, lai ievērojami samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, t.sk. pilnveidojusi un nozīmīgi pastiprinājusi normatīvos aktus, ieviesusi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, ieviesusi jaunas satiksmes drošību kontrolējošās tehnoloģijas (stacionāros un pārvietojamos fotoradarus), veikusi infrastruktūras uzlabojumus un organizējusi izglītojošās drošības kampaņas. Tas viss ļāvis uzlabot satiksmes drošības rezultātus, tomēr ir svarīgi turpināt iesākto darbu, turpinot straujāk pietuvoties vidējiem rādītājiem ES.
Jānorāda, ka drošības jostu lietotāju skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt alkohola reibumā esošu vadītāju izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.
Pērn ticis izpildīts valdības stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns 2017.gadam un šobrīd uz Latvijas ceļiem kopumā darbojās 60 stacionārie radari. Būtiski ir ātruma mērierīču tuvumā sasniegtie satiksmes drošības rezultāti – faktiskais ceļu satiksmes negadījumu kopskaits samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits.
Vienlaikus direkcijā norāda, ka līdz šī gada beigām tiks pabeigta esošā 100 stacionāro fotoradaru uzstādīšanas programma, minot, ka tāpat pozitīvu ietekmi uz satiksmes drošību devusi 40 Valsts policijas netrafareto auto iegāde, kas jau samazinājusi kopējo satiksmes plūsmas ātrumu, kā arī palīdz cīņā ar agresīviem un pārgalvīgiem šoferiem.