Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.
Spure Latvijas Televīzijas Rīta panorāmā atzina, ka pašlaik neņemas spriest, vai 2020.gadā jaunā cietuma projektam atradīsies līdzekļi, taču pašlaik paredzētās naudas pietikšot tikai būvlaukuma sagatavošanai un pirmo darbu veikšanai, bet noteikti pat ne nulles ciklam.
IeVP vadītāja mudināja atcerēties, ka cietumi skar katra cilvēka drošību. Viņa pastāstīja, ka 54% cietumnieku tur ir nonākuši jau atkārtoti, kas liecina, ka recidīvs ir visai augsts, un apliecina, ka nepieciešams mainīt ieslodzījumu vidi. Prakse esot pierādījusi, ka, izvietojot ieslodzītos kamerās pa vienam vai diviem, tiekot sasniegti labāki resocializācijas rezultāti.
Taujāta, kāpēc savulaik izveidojās būtiskais jaunā cietuma projekta sadārdzinājums, kas noveda pie tā atlikšanas, Spure stāsta, ka būvniecības izmaksas pēdējos gados arvien aug, projekts sākotnēji nebija pietiekami detalizēti izstrādāts un gadu gaitā aug arī prasības pret pašiem cietumiem.
Kā citus darba virzienus Spure min jauna kriminālsodu izpildes kodeksa projekta izstrādi, lai tas tiktu līdzi laikam. Tāpat IeVP esot svarīgi strādāt pie personāla jautājumiem. Spure atzīmē, ka ieslodzījuma vietu darba specifiku nevar apgūt nevienā izglītības iestādē, tāpēc iestāde sākusi pati veidot apmācību sistēmu.
Savukārt kā aktuālu cietumu problēmu Spure min to, ka pār cietumu žogiem tiekot mests ļoti daudz dažādu lietu, šim mērķim izmantojot pat arbaletus. Pārsvarā cietumos cenšoties nogādāt telefonus un narkotikas.
BNN jau ziņoja, ka Spure ir atzinusi, ka Latvijas vecie cietumi nespēj nodrošināt efektīvu soda izpildi. Tāpēc Ieslodzījumu vietu pārvaldei joprojām sāpīgā tēma ir valdības lēmums atlikt Liepājas cietuma būvniecību uz 2020.gadu.
Tāpat jau vēstīts, ka līdz ar Liepājas cietuma darbības uzsākšanu tiktu slēgtas trīs esošās ieslodzījuma vietas, kurās ir mūsdienu prasībām neatbilstoši darba un uzturēšanās apstākļi un kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tiek tērēti milzīgi līdzekļi. Cietuma būvniecība tika atlikta, jo būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedza projektam pieejamo finansējumu. Turklāt cietumam paredzētais finansējums novirzīts «prioritāru pasākumu īstenošanai».
«Jaunā cietuma būvniecība radītu milzīgas pārmaiņas drošības jautājumu ziņā. Mums nevajag četrus jaunus cietumus. Latvijai, līdz ar ieslodzīto skaitu samazinājumu, iespējams, pietiktu tikai ar diviem. Esošie cietumi nav pietiekami droši gan no ārpuses, gan pēc sava ģeogrāfiskā izvietojuma. Jaunie cietumi neapšaubāmi nodrošinātu drošību, turklāt Liepājas cietumā jau bija izstrādāts plāns, kā uzlabot darba efektivitāti,» BNN atzina Spure.
Salīdzinot Latviju un Igauniju, Spure atzīmēja, ka kaimiņvalsts šos jautājumus ir sakārtojusi pilnībā. Proti, tikko nodots ekspluatācijai trešais jaunais cietums, un vecie ir pilnībā likvidēti. «Tas attiecīgi ļauj kvalitatīvāk veikt soda izpildi. Viņiem ir arī pārdomāta darbinieku personāla atlases sistēma, kā arī apmācības sistēma – darbinieki tur mācās trīs gadu programmā, un cietuma vadība ir ar mieru gaidīt šos trīs gadus, zinot, ka viņiem būs profesionāli darbinieki.»
Savukārt, kas ir Latvijai? «Izglītības iespējas praktiski nekādas, jo arī to, kas ir svarīgi zināt mūsu darbiniekiem, bija iespēja iemācīties Latvijas Policijas akadēmijā. Tas viss ir likvidēts, vietā nav radīta nekā jauna. Šobrīd ir ideja kārtējo reizi rakstīt projekta pieteikumu, pretendējot uz norvēģu finanšu instrumentu, tā kā cita ceļa, kā varētu attīstīties, mums nav,» komentēja Spure.
Ir jāuzsver, ka pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces teiktā, 150 gadu griezumā Latvijā nav uzbūvēts neviens cietums. «Tas, kas šobrīd ir paveikts, tas ir paveikts ar Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansējumu.»