Šonedēļ Latvijā Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Tomēr Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma nepiemērot viņam apcietinājumu.
Tikmēr Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi.
Tāpat Latvijas valdība šonedēļ nolēma, ka elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Kritums; Nākotne; Darījums; Viedoklis, Pārmaiņas.
PĀRMAIŅAS: Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas
Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, informē Saeimas Preses dienests.
«Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma,» likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā.
Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas, informē Saeimā.
«Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs jānosaka, kādi minimālie pasākumi kredītiestādēm jāveic, lai varētu pārliecināties, ka attiecīgā kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību,» uzsver Saeima.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME: Augstākā tiesa skata Kristovska prasību pret Ventspils domi
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skata divus Ventspils domes deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas būs unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» saka Kristovskis.
Jau ziņots, ka Kristovskis vērsies ar prasību tiesā, jo Ventspils pašvaldības vadība, ignorējot opozīcijas deputāta daudzkārtējos lūgumus, viņam neizsniedz pieprasītos domes darbību reglamentējošos dokumentus, kā arī atsaka deputātam iespēju izvietot informāciju Ventspils domes oficiālajā portālā ventspils.lv. Tā kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atsakās Ventspils domes prettiesiskās darbības vērtēt un pārtraukt, jautājumu par deputātiem piemēroto ierobežojumu atzīšanu par prettiesiskiem nākas vērtēt tiesai.
«Pieņemot prasījumus un piestādītos pierādījumus, Augstākā tiesa apliecinājusi, ka tā atzīst, ka Latvijā nav noteikta efektīva tiesību aizsardzības mehānisma situācijās, kad mazākuma deputātu tiesības un darbību ļaunprātīgi ierobežo atsevišķu pašvaldību vairākums un tiem pakalpojošās pašvaldību administratīvās vadības, kā tas ir Ventspils domes gadījumā,» norāda Kristovskis.
Neskatoties uz vairākkārtējiem Kristovska iesniegumiem, opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus atbildīgā ministrija Ventspils domē līdz šim atstājusi bez risinājuma. Deputāts uzsver, ka tādējādi opozīcijai faktiski tiek liegts lietot Satversmes 101.pantā nostiprinātās pamattiesības – piedalīties pašvaldības darbībā un pilntiesīgi pārstāvēt savu vēlētāju intereses.
Vairāk uzziniet: šeit.
DARĪJUMS: Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski
Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.
Strade atzīmē: «Tas nozīmē, ka Danske Bank pārtrauks kontu atvēršanu jauniem vietējiem klientiem, bet esošie vietējie klienti tiks apkalpoti atbilstoši esošajām saistībām un līgumiem. Tādējādi, visi noslēgtie kredītu un depozītu, kā arī citi pakalpojumu līgumi paliks spēkā atbilstoši to nosacījumiem. Arī esošie ikdienas pakalpojumi tiks nodrošināti līdz turpmākam paziņojumam.»
Taču vienlaikus jāpiebilst, ka banka nepaplašinās sadarbību ar šiem klientiem, neizsniegs jaunus kredītus un neslēgs jaunus pakalpojumu līgumus.
«Lēmums ir stratēģisks, un tas ir balstīts mūsu ambīcijās koncentrēties uz Ziemeļvalstu reģiona klientiem. Tāpēc mēs turpinām atbilstoši pielāgot arī savu darbību Baltijas valstīs. Šādi mēs saviem Ziemeļvalstu klientiem varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību, piedāvājot savu ekspertīzi, globālos pakalpojumus un risinājumus,» norāda Frederiks Bjorns (Frederik Bjørn), Danske Bank vecākais vadošais viceprezidents, Starptautisko biznesa klientu apkalpošanas vadītājs.
Vairāk uzziniet: šeit.
TAISNĪBA: Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 26.aprīļa vakarā nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.
Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau citā kriminālprocesā apsūdzētā statusā esošo bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu un kādreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru un maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
VP, neminot personu vārdus, informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā, un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.
Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.
Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 215.panta otrās daļas un 196.panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā. Zināms, ka kriminālprocess varētu būt sākts jau pirms vairākiem gadiem.
Minētie Krimināllikuma panti paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, maksātnespējas procesa kavēšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIEDOKLIS: Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts
Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Šā gada Saeimas vēlēšanas, pēc Pavļuta domām, nebūs ierastā izvēle starp labējiem un kreisajiem vai starp konservatīvajiem un liberāļiem, bet gan tā būšot «izvēle par labu nākotnei, nekavējoties vakardienā».
«Mēs esam moderni, diezgan jauni, labi izglītoti cilvēki, kas domā par nākotni, kuriem daudziem ir bērni un kuri domā par to, kā viņi dzīvos un kāda nākotne būs Latvijai. Mēs nedomājam divu vai četru gadu vēlēšanu ciklā. Mēs skatāmies daudz tālākā nākotnē,» balsot par Par mudināja Pavļuts.
Pēc Pavļuta domām, patlaban Latvijā nav nevienas īsti labējas partijas. «Latvijā vairāk ir bijusi tāda neskaidra centriska politika. Vienotība ir kaut kas grūti izprotams politiskajā spektrā. Pēdējā laikā Vienotībā ir vērojams iekšējs stress, kas saistīts ar vēlmi piesaistīt nacionāli noskaņotus vēlētājus, tāpēc ir «izklupieni» nacionālā konservatīvisma virzienā. Es šajā partijā vairs nesaskatu neko labēju, pat ne lāga centrisku.»
«Man liekas, ka galvenais nav karināt politiskas birkas, jo vēlētājiem faktiski neko neizsaka apzīmējumi «labējs», «kreiss», pie tam Latvijā šajos jēdzienos valda pietiekami liels juceklis. Par iesaistoties politikā, galvenais jautājums bija, vai vēl kāds politiskais spēks ir gatavs vērsties pret stagnāciju, bezcerības sajūtu, kas valda ne tikai politiskajā vidē, bet arī vēlētājos,» izteicās Pavļuts.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA: Badastreiku pieteikušais Gapoņenko cietumā atsācis ēst
Apcietinātais nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītājs Aleksandrs Gapoņenko otrdienas, 24.aprīļa, vakarā Rīgas Centrālcietumā atsācis ēst, apliecināja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).
Gapoņenko pēc aizturēšanas bija pieteicis badastreiku protestā pret Latvijas drošības iestāžu patvaļu un lietoja tikai ūdeni.
Jau ziņots, ka pagājušajā piektdienā Drošības policija (DP) aizturēja Gapoņenko kriminālprocesā, kas sākts 4.aprīlī. Aizturēšana notikusi kriminālprocesā, kas sākts par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem. Saistībā ar kriminālprocesu Gapoņenko 21.aprīlī tika apcietināts.
Vairāk uzziniet: šeit.
NĀKOTNE: No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu
Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.
Valdība arī atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja šis darījums negatīvi ietekmēs 2019. un/vai 2020.gada fiskālo telpu, tad negatīvā fiskālā ietekme tiks kompensēta, palielinot dividenžu iemaksu no AS Latvenergo. Ja tas nevar tikt īstenots, Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāpiedāvā kompensējošie pasākumi sava resora budžeta programmās.
EM apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedza rīkojuma projektu par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu, kā arī grozījumus noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.
Lai OIK vidējo vērtību varētu samazināt, valdība atbalstīja EM priekšlikumu, ka Latvenergo virspeļņas dividendes par 2017.pārskata gadu ieskaitāmas 62,2 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2018.gadā. No šīs summas 10,5 miljoni eiro attiecināmi uz elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanu 2018.gada otrajā pusē un līdz ar to papildus līdz šim plānotajam šie 10,5 miljoni eiro paredzami 2019.gadā EM budžeta apakšprogrammā Elektroenerģijas lietotāju atbalsts.
Savukārt 51,7 miljoni eiro būtu attiecināmi uz izmaksātā avansa, kuram ir noteikta nākotnes nosacījumu izpilde, pārvēršanu par beznosacījuma kompensāciju Latvenergo, proporcionāli samazinot avansu par laika posmu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 23.septembrim.
Vairāk uzziniet: šeit.