Degvīns Latvijā patērētājiem «garšo» arvien mazāk

Latvijā pērn par 13% sarukuši degvīna tirdzniecības apjomi, ko izraisījusi patērētāju ieradumu maiņa, akcīzes kāpums un nelegālā alkohola tirdzniecība.

VID apkopotie dati liecina, ka pērn Latvijā realizēti 1.33 miljoni dekalitru degvīna, kas ir par 13% mazāk nekā 2009. gadā, kad realizēti 1.163 miljoni dekalitru degvīna. Tendence samazināties degvīna tirdzniecības apjomiem novērojama jau pēdējos gadus. Degvīns gan arvien ir pārliecinošs tirgus līderis pēc realizētā alkohola apjoma, tomēr tā tirgus daļa ar katru gadu samazinās.

Daļa biznesa portāla BNN.LV aptaujāto tirgus dalībnieku to skaidro ar patērētāju ieradumu maiņu un alkohola kultūras tendencēm. Piemēram, samazinoties degvīna pārdošanas apjomiem ir vērojama tendence pieaugt viskija un vīnu pārdošanas apjomiem Latvijā, tādējādi netieši norādot uz patērētāju ieradumu maiņu. BNN.LV jau vēstīja, ka Latvijas tirgu strauji iekaro viskijs.

Tikmēr BNN.LV aptaujātie tirgotāji šādu tendenci skaidro ar akcīzes nodokļa kāpumu, degvīna izejvielu sadārdzināšanos, kā arī ar spēcīgu nelegālā tirgus ietekmi. Līdz ar to degvīna pārdošanas apjomu samazinājums nebūt nenozīmē degvīna patēriņa samazināšanos, jo nelegālā alkohola tirdzniecība šobrīd valstī «plakstot un zeļot».

Kopējie degvīna pārdošanas apjomi Rimi Latvia veikalos pēdējā gada laikā samazinājušies par aptuveni 25%. Rīgā šis samazinājums ir mazāk izteikts, reģionos – vairāk.

Pieprasījums pēc degvīna samazinās līdz ar tā cenu pieaugumu, kas savukārt notiek gan akcīzes nodokļa kāpuma rezultātā, gan tādēļ, ka ražotājiem palielinās izmaksas par graudu iepirkšanu degvīna ražošanai, norāda Rimi pārstāve Dace Valnere.

Savukārt lielveikalā Maxima kopš šī gada sākuma līdz marta beigām degvīnu pārdošanas apjomi, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, sarukuši par 4,4%. Tas skaidrojams galvenokārt ar spēcīgu nelegālā tirgus ietekmi – acīmredzot, ne viens vien cilvēks izvēlas pirkt lētāko kontrabandas preci, norāda Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš.

Viņš piebilst, ka iepriekšējos divos gados alkohola grupas pārdošanas kritums bija vēl straujāks, divu gadu summā sasniedzot ap 35% – šajā laikā valdība vairākkārt cēla alkohola akcīzi, tas kļuva dārgāks un tāpēc zēla un plauka kontrabanda.