«Valdība mūs joprojām tur neziņā, kas ar nozari un ceļiem notiks 2019. un 2020.gadā, kad Eiropas Savienības fondu līdzekļu vairs nebūs. Kas un kādā apjomā finansēs ceļus 2021.–2025.gadā?» neziņā ir Latvijas Ceļu būvētāja (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
«8.maijā LCB kopsapulcē tika atbalstīta būvniecības nozares ģenerālvienošanās parakstīšana,» ceturtdien, 10.maijā Melngalvju namā, parakstot sagatavoto dokumentu, atgādināja Bērziņš.
Viņš uzsver, ka ceļu būvnieki, parakstot ģenerālvienošanos, uzņemas sešu gadu saistības un sagaida, ka arī valsts godīgi pateiks, ar ko nozares uzņēmumi var rēķināties nākamajos sešos gados.
«Nav zināms, vai ceļu būvniekiem būs darbs, vai uzņēmumiem ir jāgatavojas nākamajām ceļu remontu sezonām, jāiepērk jauna tehnika un jāpieņem darbā kvalificēti speciālisti vai, tieši pretēji, jāgatavojas darbinieku atlaišanai un tehnikas izpārdošanai to valstu uzņēmumiem, kam būs nauda ceļu remontiem un darbs. Ceļu nozare ir pret valdības «viendienīšu politiku»,» komentē Bērziņš.
LCB atzīmē, ka šie valdības neizdarītie darbi un neziņa par finansējumu nozarei pagaidām nav šķērslis, kas traucētu LCB kopā ar citām būvnieku asociācijām, darba devēju organizācijām un arodbiedrībām parakstīt ģenerālvienošanos, kas paredz noteikt minimālo bruto algu būvniecības nozarē 780 eiro apmērā vai arī minimālo stundas likmi 4,67 eiro apmērā nepilna darbalaiku nodarbinātajiem.
Ģenerālvienošanās stāsies spēkā no 2019.gada 1.janvāra.
«Ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu ir koplīgums starp darba devējiem un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām, kas iegūst obligātu raksturu un attiecas uz visiem nozarē nodarbinātajiem, ja to noslēdz vismaz 50% no nozares kopējā apgrozījuma veidojošajiem uzņēmumiem. Līdz ar to darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam atalgojumu, kas nav mazāks par attiecīgai profesijai ar ģenerālvienošanos noteikto atalgojuma līmeni,» atzīmē LCB.