Ekonomisti: eksporta izaugsmes tempi mazināsies

Latvijas eksporta izaugsmes tempi tuvākajā nākotnē pakāpeniski mazināsies, no 4,7% pagājušajā gadā sarūkot līdz 4% šogad, norāda ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Neskatoties uz pieaugušiem pasaules ekonomiskās attīstības riskiem un zināmu nenoteiktību, ārēja vide saglabājas diezgan labvēlīga Latvijas eksportētājiem. Tomēr sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi noplaks no 4,7% pērn uz aptuveni 4% 2011. un 2012.gadā līdz ar pakāpenisku fiskālo un monetāro stimulu mazināšanu. Izaugsme Baltijas jūras reģiona valstīs (piem., Vācijā un Skandināvijā, arī Krievijā), kas mūsu eksportētājiem ir ļoti svarīgs tirgus, gan saglabāsies straujāka nekā vidēji Eiropā.

Tajā pat laikā pieaugošās izejvielu un energoresursu izmaksas liek kompānijām turpināt darbības optimizāciju. Uzņēmumu vērtējumā mazinās tādu ražošanu ierobežojošo faktoru ietekme kā nepietiekams pieprasījums un finansējums, tomēr pasliktinās novērtējums iekārtu un darbaspēka pieejamībai. Sagaidāms, ka investīcijas jaudu palielināšanā un/vai ražošanas procesa efektivizācijā pieaugs, tomēr tas eksporta apjomu kāpumā varētu atspoguļoties ar zināmu laika nobīdi.

Augstāk minēto apstākļu dēļ eksporta izaugsme 2011.-2012.gadā palēnināsies. Preču un pakalpojumu eksports varētu pieaugt par 16-17% šogad un 12-13% 2012.gadā.

SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Šā gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, ārējās tirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Eksporta apjomi palielinājās par 35,5%, bet importa par 31%. Tirdzniecības negatīvā bilance februārī veidoja 84,5 miljonus latu. Eksporta apjomus turpina uzpūst pieaugošās cenas eksportējamajai produkcijai, kas veido labu ainu ārējās tirdzniecības rādītājos. Taču arī norāda uz iespējamo risku, ka cenām krītot, tikpat strauji var sarukt arī eksporta apjomi. Apstrādes rūpniecības izlaides indeksa pieaugums uzrāda daudz mērenāku pieaugumu. Tādēļ lielā mērā eksporta apjomu dinamiku arī turpmāk koriģēs globālās inflācijas attīstība.

Rādītāji apliecina, ka tiem, kas spējuši iegūt sadarbības iespējas ārējos tirgos, veicas ievērojami labāk, par tiem, kuri spiesti sadzīvot ar vietējā tirgus nosacījumiem. Februārī, salīdzinot ar 2010.gada februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pieauga par 23,6%. To veidoja aktivitātes kāpums vietējā tirgū par 11.9%, bet eksportā par 35,6%. Lielākās grūtības uzrāda ķīmisko vielu ražotāji, kas saistās ar izejvielu iztrūkumu. Pārējās nozares, ar lielākiem vai mazākiem panākumiem, ir spējušas kāpināt apgrozījumu. Savukārt aktivitātes kāpums rūpniecībā un tirdzniecībā, velk sev līdzi arī importa kāpumu. Rūpniekiem pieaug nepieciešamība gan pēc izejmateriāliem, gan arī aug importa rēķini par energoresursiem, piemēram, degvielu. Tāpat vairāk kā divkāršojies pieprasījums pēc transporta līdzekļiem.

Ja vērtējam iespējamo šā gada attīstību, tad tuvākos mēnešus straujais kāpums eksportā saglabāsies. Taču cerēt uz šāda pieauguma tempu noturību nevar. Sagaidāms, ka uz gada otro pusi tie mazināsies. Neskatoties uz visai atzīstamiem rādītājiem, eksporta apjoms, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ir neliels un ir jāturpina audzēt. No tā būs atkarīgs, cik labvēlīga vide būs nodarbinātībai, atalgojuma un arī patēriņa kāpumam. Papildus tam, aktīvāk ir jāvērtē importa rēķinu pieauguma nelabvēlīgā ietekme un jāveic pasākumi tā iegrožošanai. Šā gada eksporta apjomu tempi varētu svārstīties ap 15%.