Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas (ST) sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem norāda veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
ST atzinusi par Satversmei neatbilstošām normas, kas nosaka mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojumu. ST norādījusi, ka samaksai par šo darba laiku joprojām ir zemāka likme nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.
Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pēc tikšanās ar ministri uzsvēra, ka valsts apņemšanās medicīnas personālam apmaksāt virsstundu darbu neatrisinās cilvēkresursu pieejamību, jo Darba likums nosaka, ka virsstundu apmērs nevar pārsniegt 40 stundas mēnesī. «Faktiski tas noteikti ierobežos pacientu plūsmu un [pakalpojumu] pieejamību,» skaidroja Kalējs.
Pēc viņa teiktā, ST lēmuma ietekmē slimnīcām varētu nākties ierobežot piedāvāto pakalpojumu apjomu vai veicināt ārstu migrāciju no vienas darba vietas uz otru, lai kompensētu pašreizējo ārstniecības personāla iztrūkumu. «Vairāk speciālistu mēs nevaram Latvijā saražot. Mēs varam [piesaistīt] tikai tos, kas ir šeit pat (..) no viena kantora uz otru,» sacīja Kalējs.
Komentējot bažas, ka ST lēmums saasinās ārstniecības personāla trūkuma problēmu, Čakša sacīja, ka tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar ST sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu. «Tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Mēs te visi «smadzeņojam», kā to vislabāk risināt, jo, lai kādu naudu mums šodien iedotu, mēs nevaram nākamajā dienā radīt jaunu cilvēkresursu. Tam ir vajadzīgs laiks,» uzsvēra ministre.
Veselības ministrija (VM) uzdevusi slimnīcām sniegt informāciju par to, cik daudz mediķu tajās strādā virsstundas un, kādas ir iespējas ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt pakalpojumus normālā darba laika ietvaros, teica Čakša.
Čakša teica, ka patlaban ir ļoti grūti prognozēt, cik liels finansējums būs nepieciešams. «Es arī esmu saukusi skaitļus no astoņiem līdz 12 miljoniem, bet tie ir balstīti iepriekšējos datos. Tādēļ šobrīd mēs arī esam uzdevuši slimnīcām iesūtīt datus par reālo situāciju, lai saprastu, kas notiks nākamajā gadā,» teica ministre, piebilstot, ka jādomā ne tikai par naudu, bet arī par to, kā turpmāk nodrošināt pakalpojumus.
Viņa skaidroja, ka jau šobrīd slimnīcās pakalpojumu nodrošināšanu būtiski ietekmē medicīnas personāla trūkums, tāpēc arī nepieciešams turpināt paaugstināt ārstniecības personāla atalgojumu.
Ministre uzskata, ka, stājoties darbā, cilvēks nedomā, vai būs virsstundas un cik par tām maksās, bet pievērš uzmanību bāzes likmei. Tāpēc vissvarīgāk, viņasprāt, ir turpināt atalgojuma reformu. Tad arī «virsstundu stāsts» varētu kļūt salīdzinoši mazāks, izteicās Čakša.
Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Kalējs atzīmēja, ka patlaban situācija ar ārstu un māsu pieejamību Latvijas slimnīcās ir kritiska, tomēr medicīnas māsu iztrūkums ir krietni jūtamāks. «Ārstu Latvijā ir tik, cik viņu ir, un mēs nespējam saražot 2 000 ārstus kaut kādā īsā laika periodā, un mums ir vajadzīgas 20 000 māsas, kuras mēs arī nevaram saražot. Vienīgi – varbūt mēs varam atgriezt kādas māsas, kas strādā citā sektorā. Tomēr to var izdarīt tikai un vienīgi ar normālu darba samaksu, kas ir līdzvērtīga privātajam sektoram. Es domāju, ka valsts uz to vēl nevar «atsperties»,» teica biedrības vadītājs.
Taujāts, cik reāla veselības aprūpes jomā būtu iespēja piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, Kalējs norādīja, ka tā ir diezgan neīstenojama ideja, jo Latvijā medicīnas personāla speciālistus no krievvalodīgajām valstīm esot neiespējami piesaistīt valodas barjeras dēļ, bet no rietumvalstu tirgiem – nepietiekamā atalgojuma dēļ. «Tā kā uz doto brīdi šis jautājums galīgi nerisinās,» teica Kalējs.
VM otrdien norisinājās Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas slimnīcu vadītāju un Čakšas tikšanās, kurā pārrunātas medicīnas darbinieku darba samaksas izmaiņas saistībā ar ST lēmumu.