Latvijas alus tirgus kritums šogad martā sasniedzis 15% un tā ražošanas apjomi samazinājušies par 35% salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, informē Latvijas Alus darītāju asociācijā.
Asociācijas pārstāvji norāda, ka saskaņā ar jaunākajiem alus nozares un VID datiem akcīzes nodokļa pieauguma šogad martā dēļ un saistībā ar ieviestajiem PET iepakojuma ierobežojumiem strauji samazinājies Latvijā saražotā un patērētā alus daudzums. Latvijas alus tirgus kritums martā sasniedzis 15% un tā ražošanas apjomi samazinājušies par 35% salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn. Līdzīgas tendences saglabājušās arī aprīlī, kad alus tirgus samazinājās par 12%.
«Kritums alus tirgū bija sagaidāms, jo alus tirgus pēdējos gados Latvijā stagnē un turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, kas veido aptuveni 10% no visa Latvijas alus tirgus. Šī situācija spilgti apliecina, cik svarīga ir pārdomāta un konkurētspējīga nodokļu politika, lai kāda no tautsaimniecības nozarēm spētu veiksmīgi pastāvēt,» atzina Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure.
Viņa piebilst, ka alus tirdzniecības apjomi PET iepakojumā šogad martā sarukuši par 10%, bet aprīlī – par 15% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ko ietekmēja lēmums no 1. marta ierobežot alus tirdzniecību šajā iepakojuma veidā. Sagaidāms, ka šis kritums turpināsies vēl pāris mēnešus. «Gan akcīzes nodokļa likmes pieaugums, gan PET ierobežojumi veicinājuši arī to, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi atpaliek no plānotajiem par aptuveni 10%. Citiem alkoholiskajiem dzērieniem gan tas tiek iekasēts [tādā apmērā], kā plānots, kas norāda uz alus nozares sarežģīto situāciju,» teic Šure, atgādinot, ka stiprā alkohola patēriņš pieaudzis par 10% un tā imports –kāpis 10,7%.
Vienlaikus Šure norāda, ka alus tirdzniecībai ir izteikti sezonāls rakstus, jo, iestājoties siltākam laika periodam un palielinoties ārvalstu tūristu skaitam, alus pārdošanas apjomi būtiski pieaug. «Alus ražotāji vasarā nopelna sev iztiku izdzīvošanai ziemas mēnešos, jo vasarā alus pārdošanas apjomi var būt līdz pat divām reizēm lielāki,» teic Šure, norādot, ka maijs ražotājiem ir iesācies veiksmīgi, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem.
Jau vēstīts, ka šā gada 1.janvārī stājas spēkā nodokļu reforma, kamdēļ saskaņā ar pērn Saeimā pieņemtajām izmaiņām likumā par akcīzes nodokli atsevišķiem produktiem – dīzeļdegvielai, alkoholam un cigaretēm – kāpa akcīzes nodoklis.
No šā gada 1.marta nodokļa likmes pieauguma dēļ 0,7 litru vīna pudeles cena maksā par 0,119 eiro vairāk nekā līdz šim, 0,7 litri stiprinātā vīna maksā par 0,182 eiro vairāk, puslitrs degvīna maksā par 0,532 eiro dārgāk, savukārt alus puslitra pudele maksā 0,072 eiro dārgāk nekā 2017.gadā.