Trešdien, 30.maijā, noslepkavotais Mārtiņš Bunkus 2016.gadā vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar sūdzību, ka notiek mēģinājumi pret viņu safabricēt lietas, uzpērkot izmeklējošo iestāžu amatpersonas. Valsts policijā par draudiem dzīvībai Bunkus aprakstījis situāciju uz ceļa, kurā motobraucējs, iespējams, piedraudējis ar ieroci. Tāpat raidījumā Nekā Personīga skaidro, kāda varētu būt iespējamā Māra Sprūda un Bunkus saistība.
Kā Nekā Personīga apstiprināja Iekšlietu ministrijā, Valsts policija varētu izsludināt atlīdzību par tādas informācijas sniegšanu, kas kalpotu par pamatu apsūdzības izvirzīšanai. Šāda prakse ir izplatīta arī citās valstīs, bet Latvijā līdz šim tā nekad nav tikusi piemērota. Policija uzskata, ka šādas iespējas izmantošana varētu būtiski palīdzēt atsevišķu smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā arī Latvijā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) arī ticies ar ASV vēstnieci Latvijā un ar viņu vienojušies, ka Latvija varēs saņemt palīdzību no Amerikas dienestiem, ja tāda būs nepieciešama.
Kozlovskis: «Skaidrs, ka tā bija rūpīgi plānota slepkavība. Protams. Ir iesaistīti vairāki. Skaidrs, ir izstrādāts konkrēts rīcības modelis, kāpēc tieši tajā vietā, skaidrs – videokameru trūkums un tā tālāk. Tas liecina par profesionālu pieeju un izpildījumu. Es domāju, ka policijai noteikti ir redzējums par [nozieguma] izpildījuma rokrakstu. Bet šodien pateikt, vai tie ir bijuši vietējie noziedznieki vai arī tā bijusi iebraukuma grupa, vai pasūtījums, kas tiek izpildīts no ārvalstīm, to es šodien jums nevaru apliecināt. Bet skaidrs, ka tas ir jautājums, uz kuru ir jāatbild.»
Iekšlietu ministrs min 2009.gadā notikušo uzbrukumu Jūrmalā, kurā ar pieciem šāvieniem no Kalašņikova automāta tika noslepkavots ar organizēto noziedzību saistīts darbonis, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Stūrainis. Sarežģītajā izmeklēšanā policija slepkavības izpildītāju izskaitļoja. Krievija slepkavu Latvijai neizdeva, bet paturēja apcietinājumā pie sevis.
Maksātnespējas nozari pārzinoši cilvēki Mārtiņu Bunku raksturo kā viena no divu ietekmīgu administratoru grupējumu pārstāvjiem. Nosacīti pretējā pusē atradās cita skandaloza personība – Māris Sprūds. Laikā, kad abu grupējumu administratori audzēja ietekmi un pārdalīja administrējamos uzņēmumus, tika ievērotas nerakstītas vienošanās, lai nopelnīt varētu visi un abas puses nejustos apdalītas, stāsta raidījumā.
Nekā Personīga vēsta, ka Bunkus ir administrējis 15 uzņēmumus, bet biežāk viņa vārdā darbu veikuši biroja cilvēki. Visticamāk, pirmās būtiskās nesaskaņas radās, kad bija jādala «lielie objekti». Par Krājbankas likvidatoru 2011.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pretēji Vienotības premjera Valda Dombrovska iebildēm izraugās tēvzemiešu ģenerālsekretāru un Sprūda cilvēku Aigaru Lūsi. Vēlāk Lūsis tiek atsaukts un par administratoru iecelts uzņēmums KPMG Baltics, kas procesiem piesaista arī zvērināto advokātu Romualdu Vonsoviču.
2016.gada sākums advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum sākas saspringti. Pirmkārt – nomainās valdība. Premjera un finanšu ministra amats no Bunkus ziedojumus saņēmušās Vienotības nonāk ZZS. Drīz pēc tam sākas kadru pārbīdes VID. No ietekmīga amata aizrotēts advokāta brālis Kaspars. Viņš pēc vairāku mediju ziņotā izlīdzējis Mārtiņa Bunkus klientiem ar lietu sakārtošanu dienestā. Šajā pat gadā Mārtiņš Bunkus nosūta vairākus iesniegumus KNAB, prokuratūrai un Valsts policijai.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume Nekā Personīga apstiprināja, ka Bunkus 2016.gada februārī vērsies prokuratūrā, kas iesniegumu pārsūtījusi tālāk birojam. Tajā bijis minēts, ka notiekot mēģinājumi pret advokātu safabricēt krimināllietas un tas tiekot darīts, piekukuļojot izmeklējošo iestāžu amatpersonas. KNAB par to veica izpēti un 2016.gada 4.augustā nosūtīja Bunkum atteikumu ierosināt kriminālprocesu.
Tā paša 2016.gada oktobra sākumā Bunkus vēršas Valsts policijā. Viņam šķitis, ka kādā krustojumā, ar auto nogriežoties pa kreisi, pretim braucošais motociklists viņam piedraudējis ar ieroci. Kā apliecina policijā – šajā kriminālprocesā izmeklēšana turpinās.
2016.gada martā par Trasta komercbankas likvidatoru FKTK izrauga citu Sprūda cilvēku – Ilmāru Krūmu. Bet drīz sākas problēmas. Nekā Personīga uzzina, ka Krūms bankas likvidācijas procesā vairāk nekā sešus miljonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Mārim Sprūdam. Tad pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tiek sākts kriminālprocess, par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu. Brieda administratora nomaiņa, bet Saeimā tolaik grozīja likumus, kas sašaurinātu to administratoru loku, kuri varētu likvidēt uzņēmumus, un tas par bankas likvidatoru neļautu kļūt Armandam Rasam. Nekā Personīga izdevās ārzemēs esošo Rasu sazvanīt. Zināms, ka 2017.gada martā, kad vēl nekas neliecina, ka tieši viņš no Krūma pārņems Trasta komercbankas likvidēšanu, Rasam ir noslēgts nodomu protokols par sadarbību ar Mārtiņu Bunku, skaidro raidījumā.
Pirms gada, īsi pirms savas aizturēšanas, Krūms Nekā Personīga savus mēģinājumus nepieļaut Rasas nonākšanu bankā skaidroja ar vēlmi viņu pasargāt. Krūma teiktais pēc Rasas kompanjona Mārtiņa Bunkus noslepkavošanas iegūst pavisam citu nozīmi.
Latvijas trasta komercbankas bijušais administrators Ilmārs Krūms (2017.gada maijs): «Viņš tā pat kā es ir četru bērnu tēvs un tas man priecē un ir svarīgi, lai viss viņam dzīvē ir labi.»
Nekā Personīga: «Ne jau aiz personiskām simpātijām jūs mēģinājāt panākt, lai viņš nekļūtu par jūsu pēcteci.»
Krūms: «Tieši tāds arī ir iemesls.»
Nekā Personīga: «Iemesls? Viņš ir pārāk simpātisks?»
Krūms: «Viņš vienkārši nezina, ar ko viņš saskarsies. Un es negribu… Viņš to uzzinās trīs, piecu mēnešu laikā. Tad jau būs par vēlu.»
Kā liecina vairāku neoficiālu avotu teiktais – pusgads cietumā Māra Sprūda un viņa cilvēku spējai ietekmēt procesus bijis kritisks. Savukārt Mārtiņš Bunkus strauji centies savu ietekmi audzēt, kas pretējai pusei nav paticis.
Nejauša sakritība vai arī nē, bet Bunkus un Sprūda ceļi krustojušies vēl kādā lietā. Advokātu birojā Bunkus valdes locekle Jekaterina Galuška, kura līdz šim bijusi Bunkus labā roka, pagājušā gada novembrī iecelta par uzņēmuma Dzimtā sēta administratori. Šo firmu vairākus gadus administrējis Māris Sprūds. Tā iejaukta sarežģītās vairāku desmitu miljonu eiro shēmās, kas saistītas ar lieliem zemes īpašumiem pie Ķīšezera. Bunkus biroja darbiniece Galuška 21.maijā ir izsludinājusi Dzimtās sētas kreditoru sapulci, kam būtu jānotiek 6.jūnijā.
Slepkavība iztraucējusi FKTK plānus saistībā ar ABLV banku. Nekā Personīga zināms, ka trešdien, 30.maijā, bija ieplānota sanāksme, kurā lemtu par bankas pašlikvidēšanos, tomēr tā tika atcelta.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš apgalvo, ka nekāda sēde nav bijusi plānota. Tikmēr Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS): «Zinu, ka bija plānota sapulce, kuru atcēla, bet es nezinu, kādi ir tie argumenti, tad ir jāprasa Putniņa kungam.»