Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas valdība ir ierosinājusi minimālo algu valstī paaugstināt no pašreizējiem 400 eiro līdz 450 eiro, taču tajās valsts daļās, kuras ir ekonomiski pasīvākas nekā lielās pilsetas, šāds kāpums varētu būtiski kaitēt mazo un vidējo uzņēmumu darbībai.
Tā Lietuvas ziemeļrietumos Kretingas rajona Mazo tirgotāju un uzņēmēju asociācijas vadītāja Danute Rubavičiene (Danutė Rubavičienė) portālam BNN komentē: «Valdībai vajadzētu katrā reģionā ieviest dažādus minimālās algas līmeņus, tos pieskaņojot katra reģiona aktuālai ekonomiskai situācijai. Nav godīgi likt vienā grozā Viļņas reģionu un tam tālu iepalikušo Kretingas rajonu, jo potenciāla un izaugsmes ziņā atšķirības ir milzīgas».
Šonedēļ turpinās Lietuvas Trīspusējās padomes, proti, valdības, darbadevēju organizāciju un arodbiedrību pārstāvju, sarunas par minimālās algas celšanu, kur arodbiedrības vēlas panākt kāpumu līdz 450 eiro, tikmēr darbadevēji uzskata, ka reģionos algas pacelšana šādā līmenī pat var apdraudēt zināma skaita mazo un vidējo uzņēmumu dzīvotspēju.
«Kurš uzņemsies atbildību par uzņēmējdarbības vides pasliktināšanos?» retoriski jautā Lietuvas Darbadevēju konfederācijasvadītājs Dans Arlausks (Danas Arlauskas), kurš vērš uzmanību uz to, ka vidējās algas līmenis ekonomiski gusākās valsts daļās atpaliek no vidējās algas līmeņa galvaspilsētā par 65%.
Minimālā mēnešalga šogad pieaugusi visā Baltijā, sasniedzot 400 eiro Lietuvā, 430 eiro – Latvijā un 500 eiro – Igaunijā.