«Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem», uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
15.jūnijā Rinkēvičs Rīgā tikās ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) valsts ministru lordu Martinu Kalananu (Lord Martin Callanan), lai pārrunātu aktuālos Brexit jautājumus, tostarp sociālās drošības nodrošināšanu Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, informē Ārlietu ministrijas Preses centrs.
Rinkēvičs pauž bažas, ka šobrīd atlicis mazāk nekā gads līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES datumam, kas ir 2019.gada 29.marts. «Līdz oktobra Eiropadomei, kad jāpanāk vienošanās par visu Izstāšanās līgumu kopumā, atlikuši vien trīs mēneši. Vienošanās par Izstāšanās līguma projektu dotu iespēju pilnībā pievērsties diskusijām par plānoto deklarāciju par nākotnes attiecību ietvaru starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti. Mūsu bažas rada lēnais progress izstāšanās sarunās, jo nav panāktas vienošanās par būtiskiem izstāšanās jautājumiem,» uzsvēra ministrs.
Ministrs pozitīvi novērtē sākotnējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes sadarbību aizsardzībā, drošībā un ārpolitikā.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs vērš uzmanību uz nepieciešamību risināt sociālās drošības jautājumus tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā Gērnsijā. Šo jautājumu ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk noregulēt, jo labākais veids, kā to atrisināt, ir slēgt divpusēju līgumu starp Latviju un Gērnsiju. Mēs saprotam, ka Apvienotā Karaliste uz šo jautājumu raugās, ņemot vērā Brexit faktoru, tomēr nevēlamies, lai Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie kļūst par Brexit «ķīlniekiem»», sacīja Rinkēvičs. Amatpersonas vienojās šo jautājumu atrisināt.
Ministrijā atzīmē, ka puses apmainījās arī ar viedokļiem par Apvienotās Karalistes un Īrijas robežas regulējumu. E. Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību nodrošināt fiziskas robežas neesamību uz Īrijas salas un saglabāt ES Vienotā tirgus un Muitas savienības integritāti.
Ir jānorāda, ka Gērnsija ir pašpārvaldoša teritorija Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumā (Crown dependency), kas ir tieši pakļauta Viņas Majestātei karalienei Elizabetei II, taču nav ne Apvienotās Karalistes, ne britu aizjūras teritoriju daļa, ne arī suverēna valsts. Starptautiski tiek uzskatīts, ka tā ir teritorija, par kuru «atbildīga» ir Apvienotā Karaliste. Gērnsijā kopumā ir ap 60 000 iedzīvotāju un tiek uzskatīts, ka latvieši ir otra lielākā ārvalstu kopiena aiz portugāļiem, informē Ārlietu ministrijā.