«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā,» norāda, Mazākumtautību skolu vecāku foruma priekšsēdētājs, viens no Saskaņas darba grupas, kas sagatavoja prasību Satversmes tiesai Konstantīns Čekušins.
Partijas Saskaņa parlamenta frakcija ceturtdien, 21.jūnijā, oficiāli iesniedza Satversmes tiesā prasību, apstrīdot Izglītības likuma grozījumu, kas atceļ bilingvālo izglītību vidusskolā un krasi sašaurina mazākumtautību valodu izmantošanu pamatskolā, atbilstību Satversmes normām un Latvijas starptautiskajām saistībām, informē Saskaņas preses dienests.
Jau vēstīts, ka Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka minētie Izglītības likuma labojumi ir pretrunā ar Satversmes 1., 91., 112. un 114.pantu.
Saeimas deputāts Boris Cilēvičs uzskata: «Demokrātiskā sabiedrībā lēmumi jāpieņem, rēķinoties ar to cilvēku interesēm un viedokļiem, kurus šie lēmumi skar. Tiesībām uz izglītību jābūt nodrošinātām katram bērnam neatkarīgi no viņa izcelšanās un dzimtās valodas, un reformu gaitā izglītības kvalitāte nedrīkst samazināties.»
Saskaņa uzskata, ka tik svarīgus jautājumus nedrīkst risināt «pirmsvēlēšanu histērijas» un politisku debašu ietvaros, bet gan nopietnas juridiskas apspriešanas ceļā, balstoties uz starptautiskiem standartiem, Latvijas Republikas tradīcijām un citu Eiropas valstu vēsturisko pieredzi.
Jau ziņots, ka arī Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir neapmierināts ar reformu ieviešanu: «Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv.»
Tikmēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš teica: «Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē.»
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.–9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022.mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Valsts prezidents Raimonds Vējonis aprīlī izsludināja grozījumus abos likumos.
Runa ir taču par bērniem!!! Par pamatskolu! Pirmajā klasītē jau vajadzēs saprast tik daudz cik latviešu bērniem! Tas ir pārlieku liels slogs! Un mēs neesam bomži vai plikadīdas, katru dienu strādājam jums blakus un maksājam tādus pašus nodokļus! Par ko jūs, latvieši, tik ciniski rīkojaties ar mūsu bērniem??? Mēs perfekti zinam latviešu valodu, arī bērniem iemācīsim, bet savā tempā! Nedari otram to, ko negribi lai nodara tev.
Mīļā Jekaterina, jūs perfekti pārvaldošā valsts valodu, jau no dzimšanas varat mācīt bērnam valsts valodu, apzinoties to, ka viņam tā būs ļoti vajadzī9ga un noderīga, lai tad, kad bērns izies sabiedrībā viņa valoda ne ar ko neatšķirtos no latvieša valodas, lai viņš nerunātu ar tādu akcentu, kā nilam, ka neko nevar saprast, ko viņš runā.. Lai bērnam nav kauns par savu izrunu citu bērnu sabiedrībā. Jūsu bērns nav ārzemnieks, bet Lat5vijā dzimis un audzis, viņam nav jādemonstrē to, ka viņš nav citādāks kā pārējie. Negribot mācīt bērnam valsts valodu kā primāro, jūs tikai sarežģījat viņa dzīvi Vai tā ir mīlestības izpausme pret savu bērnu? Taču nē.