Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL–TB/LNNK) pavēstījis, ka augstais pārkāpumu īpatsvars maksātnespējas jomā ir saistīts ar to, ka pārbaudes biežāk tiek veiktas to administratoru prakses vietās, kuri atrodas augstākajā riskā grupā. Pirmdien, 2.jūlijā, notikušajā presses konferencē viņš pauda cerību, ka laika gaitā šo pārkāpumu skaits samazināsies.
Savukārt skaidrojot iestādes nosaukuma maiņu no Maksātnespējas administrācija uz Maksātnespējas kontroles dienests, Rasnačs uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, jo iepriekšējais nosaukums radījis pārpratumus sabiedrībā par iestādes faktiskajām funkcijām.
Par maksātnespējas administrēšanu kā nozari izteikts daudz kritikas. Aldis Gobzems (KPV LV) maksātnespējas administratorus vairākkārt ir pielīdzinājis mafijai. Tāpat saistībā ar šo jautājumu Saeima divreiz balsoja par Rasnača demisiju, tomēr apžēlojot ministru.
BNN jau ziņoja, ka Rasnačam tika pieprasīta demisija, tā kā «tieslietu ministrs pārraudzību pār Maksātnespējas administrāciju īstenojot vāji vai vispār neīsteno un sistēmas darbība un attīstība notiekot pašplūsmā».
«Ministrs nespēj ne vadīt ministriju noteikto funkciju īstenošanai, ne pārraudzīt Maksātnespējas administrāciju,» cita starpā, teikts uz divām lapām sagatavotajā opozīcijas argumentācijā.
Latvijas Reģionu apvienība jau iepriekš pauda: «Maksātnespējas administrēšanas process visus šos gadus ir nesis labumu tikai pašiem administratoriem, nevis veicinājis valsts ieguvumus.»
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), notikušajā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.
Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.
Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja – «visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās».
Tāpat Banga uzsvēra, ka ar 1.jūliju spēkā stājušies virkne grozījumu maksātnespējas normatīvajos aktos, kas paātrina strīdu izskatīšanas procesu. Viņa piebilda, ka ar jaunajiem regulējumiem vienkāršota viltotu dokumentu konstatēšana, kā arī vienkāršota uzņēmumu pārdošanas procedūra.
Viņa norādīja, ka šī gada pirmajā pusgadā veiktas pārbaudes 32 administratoru prakses vietās, no kurām sešās netika konstatēti pārkāpumi, savukārt 23 gadījumos pārbaudes laikā radušies vairāki iebildumi, bet septiņos gadījumos prakses vietām sniegti negatīvi atzinumi. Sešos gadījumos administratori, kuru prakses vietas saņēma negatīvus atzinumus, tika atcelti no savā pārraudzība esošajiem maksātnespējas procesiem.
Banga arī skaidroja, ka biežāk konstatētie pārkāpumi bija saistīti ar to, ka maksātnespējas procesa administrēšanai tikuši pieaicināti dažādi speciālisti, kuru atlīdzība segta no parādnieka naudas līdzekļiem, taču nav apstiprināta kreditoru sapulcēs. Viņa piebilda, ka vairākos gadījumos šie speciālisti ir bijuši saistīti ar administratoru.
Jau vēstīts, ka grozījumos normatīvajos aktos, kas stājās spēkā 1.jūlijā noteiktas tiesības administratoram jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likuma izmaiņu autori.
Noteikts, ka kreditors vai parādnieka pārstāvis ir tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā.
Civilprocesa likumā ieviests pagaidu aizsardzības piemērošana noteiktos gadījumos juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās. Par pagaidu aizsardzības līdzekļiem kalpo sūdzības iesniedzēja tiesības piedalīties maksātnespējas procesā bez balsstiesībām (būt informētam par darbībām procesā, aizstāvēt intereses Maksātnespējas administrācijā) un atsevišķos gadījumos – tiesību liegšana, piemēram, uz balsstiesībām kreditoru sapulcē. Šādu aizsardzības līdzekļu piemērošana būs līdzsvarota un efektīva, jo neaptur maksātnespējas procesa efektīvu realizēšanu, vienlaikus samērojot kreditoru kopuma intereses, atzīmē likumprojekta autori.