Tuvojoties Amerikas Savienoto Valstu-Krievijas galotņu sanāksmei šomēnes Somijā, ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) iecerējis sākt ar tikšanos divatā, tā vēsta ASV raidorganizācija CNN.
Pirmdien, 2.jūlijā, CNN vēstīja, ka ASV galva dotu priekšroku, cik vien iespējams, personiskai tikšanās apspriedei, pirms abu valstu diplomātu iesaistīšanas sarunās.
«Es ar viņu runāšu par visu,» tā Tramps skaidrojis žurnālistiem piektdien, 29.jūnijā. «Runāsim par Ukrainu, runāsim par Sīriju, runāsim par vēlēšanām. Un mēs negribam, lai kāds jaucas vēlēšanās. (..) Varbūt runāsim par miljardiem dolāru ietaupīšanu ieroču tēriņu jomā, bet varbūt nerunāsim.»
Maskavas viedokli saistībā ar galotņu tikšanās sarunu tematiem pirmdien, 2.jūlijā, paudis Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs: «Starp Maskavu un Vašingtonu ir diezgan daudz jautājumu, kur mūsu skatījumi krasi atšķiras. Tomēr pašlaik ir redzams, ka beidzot pārsvaru ņēmusi politiskā griba un šādu sarunu tematu esamībai nevajadzētu būt šķērslim ceļā uz divpusējā dialoga atjaunošanu un paplašināšanu.»
Tikmēr ASV valdība ir atkārtojusi, ka neatzīs Krimas pussalas pievienošanu Krievijai.
«Mēs neatzīstam Krievijas mēģinājumu anektēt Krimu. Mēs (..) tam nepiekrītam, un sankcijas Krievijai paliks spēkā, līdz Krievija atdos pussalu Ukrainai,» žurnālistiem sacīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.
Peskovs savukārt pirmdien norādījis, ka Putins un Tramps samitā Somijas galvaspilsētā var apspriest «visus citus jautājumus», izņemot Krimu.
Putins ir «vairākkārt sacījis un paskaidrojis, ka Krima nevar un nekad nebūs darba kārtībā, jo tā ir nešķirama Krievijas daļa,» žurnālistiem paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, piebilstot, ka visi citi jautājumi ir apspriežami.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
BNN jau vēstīja, ka abas valstis vienojušās galotņu sanāksmi sarīkot 16.jūljā Helsinkos, Somijā.
Krievijas un ASV divpusējās attiecības pašlaik ir vienā no zemākajiem punktiem kopš Padomju Savienības sabrukuma, jo valstīm ir asas domstarpības par karadarbību Ukrainā un Sīrijā, krievu-britu izlūka indēšanas gadījumu Lielbritānijā, turklāt ASV amatpersonas ir pārliecinātas, ka Krievija ir jaukusies 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu norisē.