Latvijas Koncertu vadītājs: jāatceļ absurdais aizliegums prēmēt darbiniekus valsts kapitālsabiedrībās

Pašreizējās ekonomiskās situācijas laikā ieņēmumu ziņā esam sasnieguši visaugstākos rādītājus, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, tomēr tas nenozīmē, ka valsts nodokļu politika kultūras jomā būtu sakārtota un tāda, kādai tai vajadzētu būt, atzīst valsts kapitālsabiedrības Latvijas Koncerti vadītājs Guntars Ķirsis.

Svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā laikā?

Šī gada 7. aprīlī uzņēmums svinēja savu piecu gadu jubileju. Salīdzinot ar tādām kompānijām, kuru vēsture mērāma jau gadsimta garumā, šis faktiski uzskatāms tikai par tādu kā ieskriešanās laiku. Tādēļ arī jautājumu par notikumiem pēdējā laikā varētu attiecināt uz šo salīdzinoši īso laika periodu. Pāris nozīmīgākie notikumi uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir dažādu festivālu rīkošana, Spīķeru koncertzāles atklāšana, Latvijas Radio kora kļūšana par Latvijas Koncertu struktūrvienību, kā arī kultūras programmas organizēšana Expo 2010 ietvaros Šanhajā.

Šo piecu gadu laikā uzņēmuma apgrozījums gadā pieaudzis 20 reizes, darbinieku skaits 5 reizes, bet klausītāju skaits – 4 reizes

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Manuprāt, jebkurā uzņēmējdarbības jomā cilvēka faktors izšķir visu. Lai kādi arī nebūtu ekonomiskie apstākļi, cenšamies nepārtraukti paaugstināt darbinieku kvalifikāciju, tādēļ svarīgākajās pozīcijās šādu trūkumu neizjūtam, vēl jo vairāk tādēļ, ka šādu speciālistu sagatavošanā sen vairs nepaļaujamies uz izglītības sistēmu, kura nespēj sagatavot mums nepieciešamos speciālistus. Protams, ir objektīvi, ekonomiskās situācijas izraisīti apstākļi, kurus nespējam ietekmēt, taču Latvijas Koncerti spēj nodrošināt kvalificētu darbinieku piesaisti pakalpojuma sniegšanai.

Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Noteikti nodokļu ziņā. Šobrīd kultūras nozarē nodokļi tiek maksāti tieši tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā. Algoritms ir ļoti vienkāršs. Ja koncertzālē ir ierobežots vietu skaits, tad pie esošā nodokļu sloga ir divas izvēles – vai nu palielināt ieejas maksu, vai arī atteikties no koncerta. Diemžēl, nākas izvēlēties otro, kā rezultātā valstī neienāk nekādi nodokļi, jo augstās nodokļu likmes bieži vien iznīcina pasākuma norisi pašā saknē. Otrkārt, noteikti jāsamazina nodokļu likme par nerezidentu viesnīcu pakalpojumiem. Treškārt, jāatceļ absurdais aizliegums valsts kapitālsabiedrībās prēmēt darbiniekus – ja valsts no mums prasa gūt peļņu, tad kā lai es motivēju, piemēram, pārdošanas nodaļu uzlabot rezultātus?

Kā krīze ietekmēja jūsu pārstāvēto nozari?

Šī brīža ekonomiskās situācijas laikā mūsu ieņēmumi sasnieguši visaugstāko līmeni, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Nedomāju, ka tas būtu kāds apbrīnas vērts fakts, jo mēs ļoti mērķtiecīgi realizējam izstrādāto repertuāra un mārketinga stratēģiju, tādēļ es būtu ļoti apbēdināts, ja ieguldītais darbs izrādītos veltīgs.

Ceru, ka pie pirmskrīzes pieticīgajiem rādītājiem neatgriezīsimies.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Es atturēšos vērtēt valdības darbu kopumā. Runājot par kultūras nozari, varētu tikai novēlēt vairāk konsultēties ar nozares profesionāļiem, jo vērojot īstenoto politiku kultūras jomā, redzams, ka nav pietiekami analizēta kultūras procesā investēto naudas līdzekļu aprite un ieguvumi no makroekonomikas skatu punkta. Es nemaz nerunāju par neredzamo pievienoto vērtību, ko sniedz kultūras process dzīves kvalitātes uzlabošanai. Arī to, protams, varētu aprēķināt, pie nosacījuma, ja ekonomikas politikas veidotāji un realizētāji būtu šādas vērtības saredzoši un atzīstoši.