Šogad maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,32 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 9,6% vairāk nekā pērn maijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 8,5% un importa vērtība – par 10,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Maijā Latvija eksportēja preces 1,05 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,28 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,5% līdz 45,0%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018.gada maijā salīdzinājumā ar 2017.gada maiju eksporta vērtība bija par 7,1% un importa par 10,3% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,4% un importa – par 6,6%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018.gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada maiju:
– koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 29,3 milj. eiro jeb 17,4%,
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 28,3 milj. eiro jeb 17,0%,
– parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 26,6 milj. eiro jeb 32,7%,
– pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 21,2 milj. eiro jeb 26,2%,
– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 16,8 milj. eiro jeb 20,1%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2018.gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada maiju:
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 72,7 milj. eiro jeb 30,4 %,
– pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 20,6 milj. eiro jeb 20,1 %,
– parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 19,2 milj. eiro jeb 19,1 %,
– koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 13,9 milj. eiro jeb 34,1 %,
– minerālproduktu imports mazāks par 11,3 milj. eiro jeb 10,2 %.
Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,8%), Zviedrija (7,0%) un Vācija (6,6%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,1% no importa kopapjoma), Vācija (10,6 %), Polija (8,7%) un Igaunija (8,2%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā maijā veidoja 9,0%, bet importā – 6,2%.
Mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kāpumu 2018.gada maijā salīdzinājumā ar 2017.gada maiju ietekmēja turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju un citādu gāzturbīnu pieaugums par 38,1 milj. eiro. Savukārt farmācijas produktu eksports samazinājās, sarūkot medikamentu eksportam par 8,2 milj. eiro jeb 22,9 %.
Mehānismu un mehānisko ierīču importa palielināšanos 2018.gada maijā salīdzinājumā ar 2017.gada maiju ietekmēja turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju un citādu gāzturbīnu importa pieaugums par 61,1 milj. eiro. Tajā pašā laikā minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 11,8 milj. eiro jeb 17,8%.
Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,76 miljardus eiro – par 846,8 miljoniem eiro jeb 8,5% vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,92 miljardus eiro (palielinājums par 416,8 milj. eiro jeb 9,3 %), bet importa – 5,85 miljardus eiro (pieaugums par 430,0 milj. eiro jeb 7,9%).