Neskatoties uz ienākumu kritumu, Baltijas mājsaimniecības spējušas pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un palielināt savu finansiālās drošības spilvenu.
Lietuvā un Igaunijā uzkrājumu pieaugums veidojies uz noguldījumu pamata, savukārt Latvijā mērenu pieaugumu nodrošināja arī citu finanšu instrumentu, kā, piemēram, pensiju 2.līmeņa, akciju, ilgtermiņa uzkrājumu, pārvaldības rezultāts, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.
Pagājušā gada laikā Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi – noguldījumi, vērtspapīri un citi finanšu instrumenti, privātās pensijas un uzkrājošās apdrošināšanas apjomi, pensiju 2.līmeņa uzkrājumi pieauga par 294 miljoniem latu jeb 7%, sasniedzot 4,283 miljardus latu. Lielāko pieaugumu uzrādīja uzkrājumi pensiju 2.līmenī – 123 miljoni latu, tāpat 76 miljonu latu pieaugumu uzrādījuši arī mājsaimniecību noguldījumi. Daļēji pateicoties eiro ieviešanai, visstraujāko finanšu aktīvu pieaugumu Baltijas valstīs – par 14% – pērn reģistrēja Igaunijā. Lietuvā tas bija līdzīgs kā Latvijā – 7%.
2010.gada laikā Lietuvas un Latvijas mājsaimniecību kopējais aizņēmumu apjoms samazinājās par 5,3%, bet Igaunijas mājsaimniecības samazināja savas parādsaistības par 3,3%. Tomēr kopš kreditēšanas cikla augstākā punkta (2008.gada decembra) vislielākais samazinājums bijis Latvijā (10%), sekojot lietuviešiem (9%) un igauņiem (6%).
Baltijas mājsaimniecību finansiālās drošības spilvens ir palielinājies, savukārt parādsaistību līmenis turpinājis samazināties. Tomēr jānorāda, ka Latvijā un Igaunijā mājsaimniecību kopējās parādsaistības joprojām pārsniedz uzkrājumu apjomu. Lietuvā, vēsturiski, mājsaimniecības ir uzkrājušas vairāk, nekā aizņēmušās, norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvu sadalījums pēc aktīvu veida gada laikā ir mazliet mainījies – aptuveni 67% (iepriekš – 70%) no finanšu aktīviem veido noguldījumi finanšu institūcijās, 19% ir pensiju 2.līmenī uzkrātais pensiju kapitāls, 8% veido mājsaimniecību īpašumā esošie vērtspapīri un citi finanšu instrumenti. Savukārt aptuveni 6% no kopējā apjoma veido uzkrājošās apdrošināšanas un privātās pensijas kapitāls. 2010.gadā 47% no pensiju 2.līmeņa uzkrājumu apjoma pieauguma nodrošināja veiksmīga pensiju pārvldītāju darbība.
Wow! Great tnhiikng! JK