Profesionālās izglītības sistēmas reforma bija jāveic jau sen, taču uzņēmēji šaubās, vai patlaban sāktā profesionālās izglītības iestāžu optimizācija un modernizācija atrisinās kvalificēta darbaspēka pieejamības problēmu, uzskata biznesa portāla Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki.
Uzņēmēji pēdējā laikā arvien biežāk norāda, ka viņiem trūkst kvalificēta vidējā līmeņa darbaspēka. Visbiežāk par šo problēmu ir runājušas ķīmijas un farmācijas, kā arī metālapstrādes nozares. Jautāti, vai patlaban iesāktā reforma atrisinās nozaru problēmas, uzņēmēji par to šaubījās.
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas konsultants Andis Lejiņš sacīja, ka tagad uz to ir grūti atbildēt, jo krīzes laikā daudz kas ir mainījies.
«Būvnieki ir atgriezuši cilvēkus citām nozarēm, taču darbinieku joprojām trūkst. Jautājums ir par profesionālo orientāciju, par to, cik no audzēkņiem pamet profesionālo izglītību un cik no skolu beidzējiem nozares saņem,» sacīja Lejiņš.
Savukārt Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis uzskata, ka nozarē situācija ir slikta, jo reforma neatrisina vajadzības.
«Iespējams, ka nozares prasības ir tik specifiskas, ka Izglītības un zinātnes ministrijai bija grūti tās nodrošināt. Ķīmijas vispārīgās zināšanas profesionālajās skolās un arī vidējās izglītības iestādēs tiek pasniegtas, taču profesionālās izglītības iestādēs ķīmiju un biotehnoloģiju joprojām māca ar 20 gadus vecām metodēm un 30 gadus vecām iekārtām. Līdz ar to Latvijā nav nevienas modernas skolas, kur tiktu simulēts ražošanas process, un katrā darba vietā jāvelta seši līdz astoņi mēneši profesionālās skolas beidzēja apmācībai, jo viņš nezina, no kura gala pie modernas iekārtas jāķeras klāt,» skaidroja Skrīvelis.
Skrīvelis uzskata, ka šai profesionālās izglītības reformai ir visai mazs sakars ar orientāciju uz tām septiņām eksportspējīgajām nozarēm, kuras valdība nosaukusi kā prioritāras un kurām jādod atdeve, palielinot augstākas pievienotās vērtības produktu eksportu.
«No 14 nodibinātajiem kompetences centriem nevienā nav ķīmijas-farmācijas nozares, lai gan tā nosaukta kā viena no prioritārajām. Mēs esam piektā lielākā apstrādes rūpniecības nozare, bet vienlaikus nozare ar visaugstāko produktivitāti, ja skatāmies pēc apgrozījuma uz vienu strādājošo,» piebilda Skrīvelis.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals uzskata, ka problēma ir tā, ka nozaru ir daudz un katrā nozarē ir daudz un dažādas asociācijas un profesionālās organizācijas, tāpēc ministrija nevar saņemt konsolidētu nozares viedokli par to, kas tai ir nepieciešams.
«Visādā veidā atbalstām ķīmijas un farmācijas nozari, un domāju, ka tā būs arī viena no pirmajām nozarēm, kas izveidos savu nozares ekspertu padomi izglītībā, jo sevis izzināšanā šī nozare ir daudzus soļus priekšā citām nozarēm. Ministrijai ir būtiski, ka izglītības pasūtījuma izpildītājs saņem korektu pasūtījumu un domāju, ka ķīmijas un farmācijas nozare būs viena no pirmajām, kura šo pasūtījumu spēs formulēt,» uzsvēra Gaigals.
nu sagaidīs, ka pie mums atbrauks svešzemnieki un ne paši kvalifētākie. Izies uz lētu, tā, ka arī Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt par grašiem. Tādas, lūk, manas prognozes.
That’s the best asnewr of all time! JMHO