Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai paredzēts septembrī turpināt apspriest likuma grozījumus par Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) kā tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam, vēsta komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Politiķe skaidro, ka iepriekš komisijas sēdē iezīmējās priekšlikumi, kas būtu jāmaina preambulā un likumprojektā, lai novērstu samilzušās nesaskaņas starp iesaistītajām pusēm.
No komisijas atbildīgās darba grupas tiek sagaidīts piedāvājums, kā labāk varētu risināt šo jautājumu – vai strādāt pie iesniegto grozījumu uzlabošanas, vai arī veidot alternatīvu likumprojektu, norādīja Laizāne.
Kā ziņots, Cilvēktiesību komisija jūnijā vēl nepieņēma lēmumu attiecībā uz grozījumiem likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam. LELB pārstāvji jau norādījuši, ka gatavi atteikties no vārda «vienīgā» lietošanas likumprojektā.
Diskusijās komisijas sēdē iezīmējās viedokļu atšķirības par likumprojektu starp LELB un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pārstāvjiem. Reizē no deputātiem izskanēja aicinājums rast risinājumu šajā jautājumā abu baznīcu pārstāvju savstarpējas sarunās.
LELB un LELBĀL pēc tam jūnija beigās vienojās atjaunot ciešāku dialogu, tajā skaitā Sadarbības padomes darbību, informē LELB.
Likumā arī plānots noteikt, ka jebkuras sarunas ar baznīcas garīdznieku audio, video vai citā digitālā formātā drīkst ierakstīt tikai ar personīgu garīdznieka piekrišanu.
Pirms jūnija apspriedēm LELBĀL pauda uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Tāpat būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, norāda LELBĀL.
Savukārt LELB iepriekš pauda uzskatu, ka grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. LELB arī norādīja, ka nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu Latvijā, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevar pretendēt uz to pašu tiesisko statusu, kāds ir LELB.