Latvijā arvien spilgtāk var mainīt cīņu par vietām Saeimā. Atbilstoši SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa teiktajam – ja līdz šim neizlēmušo balsis sadala proporcionāli, tad var teikt, ka droši Saeimā iekļūtu Saskaņa, ZZS, KPV LV un Nacionālā apvienība.
Tikmēr Valdgales ugunsgrēka dzēšana joprojām turpinās. Pēc ekspertu paustā, neskatoties uz helikopteru izmantošanu, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu pilnībā varētu likvidēt tikai rudens lietavās.
Uz priecīgākas nots – valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Paziņojums; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Brīdinājums; Ugunsgrēks.
PAZIŅOJUMS: Cīņa par Saeimas «krēsliem» kļūs arvien spraigāka – Kivičs paziņo, ka dodas politikā
Mūziķis un RigaTV24 raidījuma Rampas Ugunis vadītājs Andris Kivičš paziņojis par vēlmi pievienoties Artusa Kaimiņa vadītājai partijai KPV LV, kā arī startēt kopā gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās.
Par iestāšanos politikā Kivičs vēsta sociālajos tīklos ar uzsvaru, ka vēlas mainīt Latvijā esošo politisko situāciju:
«Es gribu dzīvot Latvijā, kur politiķi sarunājas ar sabiedrību saprotamā valodā. Es gribu dzīvot valstī, kur regulāras nejēdzības nav norma. Latvijā, kur cilvēki neiebilst maksāt nodokļus, jo tic valsts pārvaldei. Valstī, kur politiķi atbild par vārdiem un darbiem. Šis ir mūsu laiks, un es vairs negribu par to runāt tikai virtuvē, pie viesību galda vai frizētavā.
Paldies Rīgatv24 un raidījuma Rampas Ugunis komandai un skatītājiem par šiem četriem gadiem un 1 100 raidījumiem. Ir pienācis laiks, es eju politikā. KPV.LV, TIKAI UZ PRIEKŠU! MĒS UZVARĒSIM!»
Tikmēr par to, ka Kivičs startēs 13. Saeimas vēlēšanās liecina Kaimiņa ieraksts sociālajā tīklā Facebook.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA AR UGUNI: Valdgales ugunsgrēka dzēšanai pagaidām resursu pietiek
Valdgales ugunsgrēka dzēšanā ceturtdien, 26.jūlijā, iesaistīties Baltkrievijas helikopters, savukārt papildu ārvalstu helikopteri patlaban nav nepieciešami, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Dienestā skaidro, ka, pamatojoties uz atbildīgo dienestu situācijas novērtējumu notikuma vietā, pieņemts lēmums mainīt starptautiskās palīdzības lūguma statusu no starptautisko resursu pieprasīšanas uz situācijas monitoringu.
Tas nozīmē, ka iespējamie palīdzības sniedzēji ir apzināti un informēti par šā brīža situāciju notikuma vietā, kur viņu resursi šobrīd nav nepieciešami. Tomēr, situācijai mainoties, viņi joprojām ir gatavi nekavējoties nākt palīgā ugunsgrēka dzēšanas darbos Talsu novadā, skaidroja dienestā.
«Sākotnēji starptautiskā palīdzība tika lūgta, kad Latvijas un Lietuvas helikopteriem bija tehniskā apkope. Patlaban dzēšanas darbos papildus helikopteru resursi nebūs nepieciešami, jo šobrīd glābšanas darbos jau iesaistījušies Latvijas un Lietuvas helikopteri un šodien vēl ieradīsies Baltkrievijas helikopters,» norāda dienestā.
Vairāk uzziniet: šeit.
KRITUMS: VM kavējas sasaukt noslēdzošo sēdi par mediķu samaksas jautājumiem
Darba grupas par mediķu samaksas jautājumiem ziņojuma sagatavošanai esot nepieciešams papildu laiks informācijas apkopošanai un nepieciešamo aprēķinu veikšanai, tāpēc darba grupas noslēdzošā sēde šonedēļ vēl netiks sasaukta.
Iepriekš bija plānots, ka darba grupa ziņojumu sagatavos līdz rītdienai, 27.jūlijam.
Kā skaidroja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, pirms noslēdzošās sanāksmes sasaukšanas nepieciešams veikt aprēķinus, kas tiks pamatoti ar informāciju, kuru ministrija saņem no ārstniecības iestādēm, proti, iestādēm jāsniedz dati par nodarbinātajiem mediķiem.
Šneiders norāda, ka nepieciešamā apjoma informācijas sagatavošana ir apjomīgs darbs, kas šonedēļ gan tikšot pabeigts. «Ja visa nepieciešamā informācija būs iesniegta un apkopota, sanāksmi plānots sasaukt nākamajā nedēļā,» uzsver ministrijas pārstāvis.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) paudusi satraukumu par to, ka VM «nezināmu iemeslu» dēļ nav sasaukusi plānoto darba grupas sēdi par darba samaksas jautājumiem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka VM vilcināšanās nostiprināt kopīgi izveidotos priekšlikumus par darba samaksas paaugstināšanu nozarē esot aizdomīga. «Būtu žēl, ja viss līdz šim darba grupā notikušais no valdības puses izrādīsies tikai labi iestudēts teātris,» atzīmē Keris.
Vairāk uzziniet: šeit.
BRĪDINĀJUMS: Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā cilvēku darbības rezultātā izplatās arvien plašāk
Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā šī procesa intensitāte strauji pieaug, skaidro Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova.
Boikova norāda, ka Baltijas jūrā, iestājoties karstam laikam, zilaļģu veidošanās novērota arī pirms dažiem gadsimtiem. Tā ir ļoti sena parādība Baltijas jūrā, taču cilvēka darbības rezultātā pie antropogēnās slodzes un lauksaimniecības notekūdeņiem šis fenomens iegūst arvien plašāku izplatību, ekosistēmai nodarot lielus zaudējumus.
«Jāsaprot, ka Baltijas jūrā zilaļģes zied ļoti, ļoti sen. Vēl 18.gadsimtā, kad nenotika intensīva rūpniecība, Baltijas jūrā tika novērota zilaļģu vairošanās. Jautājums ir par to, cik daudz, kādos izmēros un cik ilgstoši,» teic pētniece.
Pavasarī, kad upes jūrā ienes pietiekoši daudz slāpekļa un fosforu, tad zied citas aļģes, kas minētās vielas notērē. Savukārt vasarā, kad neorganiskais slāpeklis tuvojas nullei, tad savairojas tādas zilaļģes, kas slāpekli, kas nepieciešams viņu dzīvības procesiem, spēj paņemt no gaisa, stāsta Boikova.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME: Valdība atbalsta ieceri ziedot pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām
Valdība otrden, 24.jūlijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai.
Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, likuma grozījumi paredz, ka noteiktus produktus, kuri ir marķēti ar Ieteicams līdz… un kuriem beidzies minimālais derīguma termiņš, bet kuri netiek uzskatīti par nederīgiem, noteiktā laikposmā un noteiktā kārtībā būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, skaidro ministrijā.
Lai to varētu darīt, Ministru kabinetam jānoteic, kādās situācijās, kuras produktu grupas un kādā kārtībā drīkstēt izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa Ieteicams līdz... beigām, un šai normai spēkā būs jāstājas 2019.gada 1.jūlijā.
Likumprojekts Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā vēl jāapstiprina Saeimai.
BNN jau ziņoja, ka patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu Ieteicams līdz…
Vairāk uzziniet: šeit.
TAISNĪBA: VTO: Uzraugi pārkāpumus nekonstatē; ievērojami pastiprinās ogļu laistīšanu
Ventspils tirdzniecības osta (VTO) šovasar veic pastiprinātu ogļu laistīšanu jeb mitrināšanu, lai novērstu sausuma un vēja iespēju ogļu putēšanas radīšanai, informē uzņēmuma pārstāvji. Tāpat tiek norādīts, ka ogļu pārkraušanas kompleksos diennakts režīmā darbojas putekļu monitoringa iekārtas, ar kuru palīdzību uzņēmums kontrolē, lai netiktu pārsniegts pieļaujamais ogļu putekļu daļiņu diennakts robežlielums (50 µg/m3).
Tiek atzīmēts, ka ogļu putekļu koncentrācijas atbilstību pieļaujamām normām kontrolē arī Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde, kura pārkāpumus uzņēmuma darbībā nav konstatējusi.
«VTO veic visus nepieciešamos pasākumus putēšanas mazināšanai, taču uzņēmuma spēkos nav ietekmēt ne šajā gadā valdošo sausumu, ne arī Ziemeļa vēja virzienu. Tomēr pat neraugoties uz laika apstākļu ietekmi, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) gaisa kvalitātes mērījumu datiem, ar kuriem katrs interesents var iepazīties LVĢMC mājas lapā, gaisa kvalitāte Ventspilī atbilst normatīvo aktu prasībām un pieļaujamā piesārņojuma norma nav pārsniegta,» atzīmē VTO pārstāvji.
Eksperti atzīmē, ka ogļu putekļi nav un nevar būt vienīgais gaisa piesārņojuma avots. «Nevajadzētu aizmirst arī par transportu un dažādām ražotnēm. Turklāt tā kā ogļu kravu apjomi ir ievērojami samazinājušies, to radīto putekļu koncentrācija nevar būt «tik liela, kāda nekad iepriekš nav bijusi». VTO tiek veikts nepārtraukts ogļu putekļu monitorings, kura datus kontrolē arī VVD Ventspils reģionālā vides pārvalde, un ogļu putekļu koncentrācija atbilst pieļaujamām normām.»
Vairāk uzziniet: šeit.
REITINGS: Jūlijā partiju reitingos lielāko kāpumu piedzīvo KPV LV; lielākais kritums ZZS
Jūlijā partiju reitingos lielāko kāpumu piedzīvojusi KPV LV, apsteidzot Attīstībai/Par un Nacionālo apvienību, liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati.
Aptauja tika veikta pēc Saeimas deputāta, partijas KPV LV līdera Artusa Kaimiņa aizturēšanas.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Saskaņas reitings jūlijā, salīdzinot ar jūniju, audzis par 0,4 procentpunktiem, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts sarucis par diviem procentpunktiem, Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalstītāju loks audzis par 0,7 procentpunktiem, bet apvienības Attīstībai/Par reitings sarucis par 0,3 procentpunktiem.
KPV.LV reitings audzis par 2,6 procentpunktiem, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) – par 0,1 procentpunktiem, bet Jaunajai Vienotībai reitings audzis par 0,2 procentpunktu.
Vispopulārākā partija jūnijā joprojām bijusi Saskaņa, par kuru balsotu 21,4% aptaujāto. Par ZZS balsi atdotu 12,4% vēlētāju, par KPV.LV – 7%, bet par VL-TB/LNNK – 6,8%. Nākamā populārākā partija ir Attīstībai/Par ar 4,4% atbalstu, tai seko JKP ar 3,9% reitingu. Jaunās Vienotības reitings saskaņā ar aptaujas datiem jūlijā bijis 2,9%.