Pat ja valsts budžeta izdevumi tiek samazināti veiksmīgi, valsts pievilcīgumu investoru acīs var pasliktināt draudi, kurus var radīt banku sistēmas iespējamais sabrukums ekonomikas vājuma dēļ, uzskata Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.
Šo problēmu ļoti skaidri atklāj situācija Īrijā, proti, izdevumu samazināšana uzreiz negarantē, ka valstij būs iespējams pārliecināt investorus savā stabilitātē un lēti piesaistīt finansējumu, aģentūrai LETA norāda Marčenko.
Viņš atgādina, ka starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s augusta beigās samazinājusi Īrijas suverēno reitingu par vienu līmeni – no «AA» līdz «AA-». Paskaidrojumā reitinga aģentūra minējusi, ka Īrijas banku sistēmas glābšanas izdevumi ievērojami pārsniedza sākotnējās prognozes, un šie izdevumi var būtiski pasliktināt Īrijas finanšu pozīciju vidējā termiņā.
Standard&Poor’s arī norādījusi, ka iespējama Īrijas reitinga tālāka samazināšana, ja Īrijas banku sektora glābšanas izmaksas pieaugs vēl vairāk.
Galvenā problēma, kas uztrauc investorus, ir, vai Īrijas bankas, kuru parādus garantēja Īrijas valdība, būs spējīgas pārfinansēt savas parādsaistības ar atmaksas termiņu septembrī, saka Marčenko.
Analītiķa skatījumā situācija Īrijā ir diezgan līdzīga situācijai Latvijā. Īrijai bija nepieciešams pārņemt vairākas bankas, lai glābtu savu finanšu sistēmu. Tāpat kā Latvijā Īrijas bankas savulaik pārāk aizrāvās ar kreditēšanu, un tagad to kredītportfeļa liela daļa ir problemātiska. Savukārt banku sistēmas problēmas nozīmēja to, ka pieeja kredītlīdzekļiem Īrijas uzņēmumiem bija ievērojami apgrūtināta.
Īrija, tāpat kā Latvija, īsteno izdevumu samazināšanas programmu. Īrijas budžeta deficīts pieauga banku sektora glābšanas izdevumu dēļ, kā arī tādēļ, ka, samazinoties ekonomikas izaugsmes tempiem, saruka nodokļu ieņēmumi.
Izdevumu samazināšanas politikas mērķis bija nodrošināt investoru uzticību Īrijas kredītspējai, un tādā veidā panākt zemākus ārējā parāda procentu izdevumus. Izdevumu samazināšanas politikas rezultātā Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2009.gadā samazinājās par 7,.%, bet bezdarbs sasniedza 13.3%.
Tomēr, kā saka Marčenko, pat tādi upuri nepalīdz noturēt valsts parāda finansēšanas izdevumus pietiekami zemā līmenī.