Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojusies par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei. LRB apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā, ziņo LRB prezidents Jānis Jenzis.
Tāpat tika panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu.
«Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā – nesamērīgs ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā – praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem – 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus LRB apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot situāciju ēdināšanas nozarē,» uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.
«Jau ilgāku laiku darbojas nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupa, kurā strādā FM, LRB, Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji, bet, pateicoties finanšu ministres dalībai, tā panākusi būtisku izrāvienu,» komentē Jenzis.
LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs tikšanās laikā ar darba grupu un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu vērsa uzmanību, ka Eiropas Savienībā (ES) vidējā PVN likme restorāniem ir 14%, bet virkne valstu tā ir pat ar 3% līdz 10% likmi. Latvijas gadījumā optimāls būtu likmes samazinājums no 21% uz 12%. Tāpat FM tika demonstrēti salīdzinošie rādītāji par augstajiem darba spēka nodokļiem Latvijā, kas vēl vairāk samazina mūsu uzņēmēju konkurētspēju. «Paredzamais budžeta ieņēmumu kritums no samazinātās likmes piemērošanas tiks katru gadu kompensēts ar papildu deviņiem miljoniem eiro ieņēmumiem no PVN (pateicoties nozares straujākai attīstībai) un 28 miljoniem eiro darba spēka nodokļos, pieaugot vidējai algai nozarē,» komentēja Grigoļunovičs.
Tika panākta arī konceptuāla vienošanās, ka nākamgad varētu tikt ieviests arī jauns veids, kā samaksāt nodokļus par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu laiku, piemēram, ja restorānam papildspēki nepieciešami banketa apkalpošanai vai sezonāli. Tā ir vaučeru sistēma. Ne vienmēr ir tā, ka tev vajag darbinieku uz pilnu slodzi vai garākam periodam. Būtu vēlams, ja īsam, vienkāršam darbam var nopirkt vienas dienas vaučeru, kas gan segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais nodokļu režīms.
BNN jau ziņoja, ka tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) 1.augustā aktualizējusi jautājumu par dzeramnaudu aplikšanu ar nodokli. EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko sacīja, ka nav pareizi, ka valstī vispār nav nekāda regulējuma par dzeramnaudām. Vienlaikus viņš atteicās paust nostāju, vai EM iestājas par dzeramnaudu aplikšanu ar nodokļiem.
«Dzeramnaudu tāda legāla aprite restorānos ir ļoti apgrūtināta. Šī būtu tā tēma, kura, manuprāt, arī būtu nozarei jāturpina risināt. Saprast, kādā veidā šim regulējumam jābūt, lai tā nebūtu «pelēkā zona». Lai arī būtu pilnīgi skaidrs – tad apliekam valstī vai neapliekam? Un kādā veidā to atspoguļot uzņēmuma jau finansēs,» norādīja Aleksejenko.
Restorānu biedrības prezidents pauda nostāju, ka papildu nodokļi panāktu pretēju efektu – ēdinātājus dzītu «ēnu ekonomikā». Turklāt, viņaprāt, būtu arī principā neiespējami kontrolēt nodokļu nomaksu par dzeramnaudām.