Paužot solidaritāti ar Gruziju pirmajā desmitgadē kopš Kaukāza valsts piedzīvoja Krievijas iebrukumu, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Lietuvas, Polijas un Ukrainas kolēģiem šonedēļ viesojas Tbilisi.
Kā vēsta beļģu ziņu portāls EurActiv, otrdien, 7.augustā, ministri kopīgi un publiski atgādinājuši par notikumiem 2018.gada 7.augustā, kad Krievija veica bruņotu iebrukumu Gruzijā, pēc kura vairāk nekā 150 000 cilvēku nācās pamest savas mājas.
Karadarbībā krita vairāki simti abu pušu militārpersonu un vairāki simti civiliedzīvotāju.
Ārlietu ministri kopīgi aicinājuši Krieviju pārdomāt tās lēmumu atzīt separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.
Kopīgā paziņojumā ministri arī prasījusi pilnībā īstenot pamiera nolīgumu, iesaistīties Ženēvas sarunās par konflikta noregulējumu.
Latvijas Ārlietu ministrija arī publiskojusi izvērstu paziņojumu saistībā ar 10.gadadienu kopš Gruzijai sāpīgo notikumu virknes.
«Pieminot 2008. gada augustā notikušā Krievijas militārā uzbrukuma Gruzijai desmito gadskārtu, Ārlietu ministrija apliecina atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.
Ārlietu ministrija aicina konfliktā iesaistītās puses konstruktīvi iesaistīties Ženēvas sarunās par konflikta noregulējumu. Diemžēl desmit gadu laikā pēc karadarbības apturēšanas nav panākts visas konfliktā iesaistītās puses apmierinošs risinājums. Bažas rada notikumu attīstība Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos Gruzijā, tai skaitā robežšķērsošanas punktu slēgšana gar Abhāzijas reģiona administratīvo robežlīniju. Šīs darbības ir pretrunā ar centieniem uzlabot drošību un dzīves apstākļus konfliktā skartajiem iedzīvotājiem, kā arī negatīvi ietekmē cilvēktiesību situāciju un stabilitāti reģionā.
Ārlietu ministrija atkārtoti uzsver, ka tā neatzīst nelikumīgi 2017. gada martā Gruzijas Abhāzijas reģionā notikušās tā dēvētās parlamenta vēlēšanas, kā arī 2017. gada aprīlī Gruzijas Dienvidosetijas reģionā notikušās tā dēvētās prezidenta vēlēšanas un referendumu. Šādas separātisko režīmu darbības neveicina miermīlīgu konflikta risinājumu.
Vienlaikus Latvija atzinīgi vērtē Gruzijas centienus veicināt iesaisti Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos, tai skaitā Gruzijas valdības virzīto Keti Tsikelašvili samierināšanas un miera iniciatīvu “Peace initiative: A Step for a better future” (Keti package).
Būtiska loma spriedzes mazināšanā konfliktā iesaistīto pušu starpā, kā arī situācijas stabilizācijā un normalizēšanā ir Eiropas Savienības Novērošanas misijai Gruzijā (European Union Monitoring Mission in Georgia – EUMM). Latvija atbalsta misiju ar cilvēkresursiem jau kopš tās izveides, un šobrīd EUMM sastāvā piedalās pieci Latvijas eksperti.
Ārlietu ministrija uzsver, ka Latvijai un Gruzijai ir izveidojusies teicama sadarbība un notiek regulārs politiskais dialogs. Šis gads ir īpašs mūsu attiecībās, jo abas valstis 2018. gadā atzīmē neatkarības simtgadi, kā arī diplomātisko attiecību nodibināšanas 25. gadadienu.
Gruzija ir viena no Latvijas prioritārajām attīstības sadarbības valstīm – atbalsts tiek sniegts, gan daloties reformu pieredzē, gan īstenojot attīstības sadarbības projektus būvniecības, robežapsardzes, eksportspējas veicināšanas, pašvaldību stiprināšanas un citās jomās. 2018. gadā Latvijas institūcijas īsteno trīs ES Twinning projektus Gruzijā.
ES un Gruzijas Asociācijas līguma un Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas līguma ieviešana sniedz Gruzijai iespēju stiprināt paveikto reformu procesā gan demokrātijas stiprināšanai, gan ekonomiskajā izaugsmē. 2017. gada martā stājās spēkā ES un Gruzijas bezvīzu režīms (biometrisko pasu turētājiem), kas paplašina iedzīvotāju savstarpējo kontaktu veidošanas un praktiskās sadarbības iespējas.
Latvija uzskata Gruziju par svarīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) partneri, kas ieņem nozīmīgu vietu NATO darbakārtībā. Latvija nav mainījusi nostāju jautājumā par Gruzijas virzību uz NATO. Bukarestes samitā 2008. gadā tika pieņemts lēmums, ka Gruzija reiz kļūs par alianses dalībvalsti. Šis lēmums tika atkārtoti apstiprināts arī 2018. gada Briseles samitā. NATO alianses durvis ir atvērtas un trešajām valstīm nav veto tiesību alianses lēmumos, to apliecina uzaicinājums Maķedonijai sākt iestāšanās NATO sarunas.»
Paziņojuma beigas