Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras daudz iespēju baudīt vasarīgo laiku koncertos un zaļumballēs, kas norit gan visās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī –, gan arī daudzās jo daudzās mazajās pilsētiņās, no kurām zaļumbaļļu tradīcija nākusi. Pirms lustīgas izdancošanās vēl var paspēt iepazīt Ceļu ap Bausku 100 gados 100 bildēs un apmeklēt alternatīvās kamermūzikas festivālu Sansusī. Pēc sestdienas dancošanas Maršruts ved uz Vegānfestivālu – ielūkojies, kas šim festivālam vēderā!
PIEKTDIEN, 10.augustā
Izstāde Ceļš ap Bausku 100 gados 100 bildēs
Piektdien, 10.augustā pulksten 17.00 Rīgas Motormuzeja Bauskas filiālē tiks atklāta vēsturisku fotogrāfiju izstāde Ceļš ap Bausku 100 gados 100 bildēs. Izstādē būs skatāmas 100 vēsturiskas un daudzveidīgas Bauskas apkārtnes un tās iedzīvotāju fotogrāfijas, kas tapušas simts gadu gaitā, sākot ar Latvijas brīvvalsts laikiem, ietverot padomju laikus, līdz pat 2018.gadam, kad atzīmējam savas valsts simtgadi.
Fotogrāfijas atspoguļo apkārtnes raksturīgākos vaibstus no Bauskas, Mežotnes, Iecavas, Pāces, Skaistkalnes, Saulaines un citām vietām. Atbilstoši motormuzeja tematikai, vēsturiskajos foto materiālos redzami arī senie spēkrati, kādi braukājuši pa Bauskas ceļiem simts gadu garumā. Tās ir atmiņas no šīs puses iedzīvotāju albumiem un sirdīm, tādēļ izstāde piedāvā iespēju atcerēties un uzzināt – kas un kā ir bijis, kā arī iejusties vēstures laika griežos.
Īpašu paldies par atsaucību un palīdzību izstādes tapšanā Bauskas Motormuzejs izsaka Bauskas Muzejam un tā galvenajai krājuma glabātājai Ilvai Strautzelei, kolekcionāram Aivaram Eikenam un Aivim Leitlantam, fotogrāfam Ģirtam Donerblicam, kā arī tiem, kas dalījās ar fotogrāfijām no personīgajiem arhīviem: Mārim Bērziņam, Elvai Jēkabsonei, Ziedonim Vismanim, Dzintrai un Kārlim Dūmiņiem.
Izstāde atvērta no 2018.gada 10.augusta līdz 2019.gada 31.martam.
Muzejs atvērts katru dienu no 10.00–18.00
Papildu informācija: www.motormuzejs.lv
Sansusī 2018
Alternatīvais kamermūzikas festivāls Sansusī, kas iesākās pirms pieciem gadiem kā draugu sanākšana dzimšanas dienas svinībās, savas gaitas uzsāks piektdien, 10.augustā, pulksten 17.00. Pirmais koncerts pulksten 19.00. Sestdienas un svētdienas notikumi sākas jau no paša rīta – ap pulksten 9.00.
Kamermūzikas festivāls Sansusī katru gadu pulcē laikmetīgās mākslas mīļotājus no visas pasaules un, ievedot tos mežā, pasniedz lieliskāko tābrīža mūziku, teātri, cirku un gabaliņu dejas. Festivāls noris Aknīstes novadā, vairs neeksistējoša ciema Susēja bijušās pagastmājas pagalmā un blakus mežiņos un cirsmās. «Attālums no šejienes līdz Rīgai ir aptuveni 150 km, bet līdz smaidam sejā un vieglumam kājās tikai pāris minūtes,» stāsta organizētāji.
Organizatori iesaka festivālu izbaudīt pavadot tajā visas trīs dienas. Neviens no mākslinieku priekšnesumiem nepārklājas un būs iespējams noklausīties pilnīgi visus koncertus.
Šogad Sansusī piedalās mākslinieki – Agete Burkina, Ieva Baltmiskyte, Alina Rotaru, Diana Syrse, Kārlis Krūmiņš, Platons Buravickis, Marina Mezzogiorno-Brown, Reinis Suhanovs, Marco Maghi Amato, Orests Silabriedis, Andris Dzenītis, Dāvis Enģelis, Martin Mutschler, Thilo Ullrich, korītis, Rebekka Stange, Emmanuel Villsaint, Ritvars Garoza, Andrés Hernández Alba, Christian Wernicke, Evarts Melnalksnis, Jānis Kronis, Natalie Oleinik, Matīss Čudars, citplanētieši, Samira Adgezalova, Kate Krolle, Wolfgang Sehringer, Kaspars Putniņš, Christina Pfrötschner, brīvprātīgo kolektīvs, Tillmann Reinbeck, Varis Klausītājs un citi, un citi, un citi.
11.augustā uz Aknīstes robežas pie graudu kaltes notiks arī Sansusī – Aknīstes Simtgades zaļumballe ar ansambli Ritvara Garozas vadībā. Tajā ieeja visiem būs brīva.
Biļetes uz festivālu – https://sansusi.lv/shop/
SESTDIEN, 11.augustā
Simtgades zaļumballes visā Latvijā
Simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas visā Latvijā un pasaulē pāri pakalniem, jūru un upju krastos, pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās tiks rīkota Zaļumballe lauku kapelu, orķestru muzikantu, ziņģētāju vai tautas mūzikas ansambļu pavadībā, tā par Simtgades zaļumballi izsakās organizatori.
Zaļumbaļļu tradīcija Latvijā ir labi zināma vismaz kopš 19.gadsimta otrās puses, kad, dibinoties biedrībām un dažādām sabiedriskām organizācijām, arvien vairāk notika izrīkojumi [sarīkojumu vecais nosakums – red.]brīvā dabā. Tie, kā lasāms tā laika presē, bieži noslēdzās ar deju. Vasaras mēnešos ļaudis sanāca kopā un ballējās dikti jaukās vietās – parkos, birzīs, upju līčos, pļavās, gravās, pilskalnos un pilsdrupās. Ja sākotnēji zaļumballes, kas tika sauktas arī par zaļumu svētkiem un zaļumu priekiem, tika pozitīvi vērtētas kā labāka alternatīva iepretim brīvā laika pavadīšanai muižas krogos, tad vēlāk tās nereti izpelnījās nosodījumu kā lēkšana pie vājas mūzikas, dzērāju bļaustīšanās, ko nereti pavada izkaušanās.
Tā Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1923.gadā rakstīja: «Iestājoties pavasarim, visa sabiedriska dzīve, tā sakot, pāriet krūmos. Seklās zaļumballes kulturellai dzīvei neko nedod. Neskatoties uz to, zaļumballes bija iecienīts tautas izpriecas veids. Tās visā Latvijā līdz Otrajam pasaules karam notika teju katru nedēļas nogali, laikā no vēla pavasara līdz vasaras beigām, parasti sestdienās pēc darba, bieži arī svētdienās, arī dažādu svētku ietvaros – Vasarsvētkos, Jāņos, kapusvētkos, vietējos Dziesmu svētkos.»
Vairumā lauku zaļumbalēs 11.augustā ieeja ir bez maksas, taču dažviet piemērota simbolsika cena par biļetēm.
Karte ar pasākumu norises vietām atrodama šeit.
Zemlika nāk \ Hilde Marie Holsen
Šīs vasaras koncertu sērija Zemlika nāk… Cēsīs noslēgsies ar trešo no koncertiem, kad 11.augustā terasē Zaļa Zāle savu pirmo un vienīgo koncertu Latvijā sniegs trompetiste un skaņu māksliniece Hilde Marija Holsena (Hilde Marie Holsen) no Norvēģijas.
Lai arī nupat, jūnija sākumā, izdevniecība Hubro laidusi klajā vien otro Hildes Marijas Holsenas ierakstu Lazuli, māksliniece jau ar pirmo, dažus gadus agrāk izdoto Ask, izpelnījās klausītāju un profesionāļu atzinību.
«Holsenas klejojošā melodija ir pilnībā apburoša. Pusceļā tā sāk spoguļoties elektroniski radītos toņos, pēc brīža jau atkal turpinot klejot uz savu galvu, lai abas beigu beigās atstātu apokaliptisku trokšņa traipu. Neparasti,» tēlaini par 2015.gadā realizēto debiju izteicies laikraksta The Guardian apskatnieks. Turpinājums, vizuālās mākslas iespaidoto četru kompozīciju apkopojums Lazuli ir teju vai galīgs muzikāls mākslinieces paziņojums. Spraigais dialogs starp kompozīciju un improvizāciju, skaņas un mūzikas saspēle ir palīdzējuši radīt eksperimentālu, brīžiem izaicinošu, taču pilnīgu, pat nenovēršamu darbu. Darbu, kurā kaut viens izmainīts elements to padarīs par citu, par nesaprotamu.
«Visas albumā dzirdamās elektroniskās skaņas joprojām ir trompetes radītas, instrumenta akustisko skanējumu apstrādājot un pārveidojot. Līdzīgi kā ierakstā Ask,» skaidro pati māksliniece. «Kopš pirmā albuma es turpinu rast dažādas pieejas akustiskās trompetes spēlei – gan ierastus, gan mazāk konvencionālus – lai atrastu arvien jaunus tembrālos toņus, tādējādi paplašinot reģistru arī elektroniski apstrādāto skaņu ainavā. Lazuli dzirdamais sākās kā improvizācija, kā kopdarbs ar gleznotāju Tīru Fūri Brandseteri (Tyra Fure Brandsæter). Mēs pavadījām laiku kopā un viena otras mākslinieciskās izpausmes ņēmām par iedvesmu sev. Albuma skaņdarbiem doti dažādu minerālu nosaukumi, ar kuriem krāsai tiek piešķirti toņi.»
Lai arī akustiskais instruments savienojumā ar elektroniku ir ierasta parādība eksperimentālajā un improvizētajā mūzikā, un netrūkst piemēru, kuros elektroniski radītās skaņas papildina tieši trompetes skanējumu, retais, iespējams – neviens, nav gājis tik tālu, no skaņas radot troksni un otrādi, un ar vienu vienīgu instrumentu radot gan formu, gan saturu, gan fonu, gan priekšplānu. Arī norvēģu trompetes spēles grandi Nilss Peters Molvērs (Nils Petter Molvaer) un Āve Henriksens (Ave Henriksen) ne.
Pasākumu atbalsta tā apmeklētāji, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmiermuižas alus darītava un terase Zaļa Zāle.
SVĒTDIEN, 12.augustā
Kas Vegānfestivālam 2018 vēderā?
Vegānfestivāls ir iecerēts kā aizraujoša zināšanu apguves, ēdienu baudīšanas un satikšanās iespēja visu vecumu un dzīvesstilu cilvēkiem. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja noklausīties uztura speciālista lekciju, uzzināt, kur vegāni ņem olbaltumvielas, iegūt vērtīgus padomus no sertificētas fitnesa treneres, paplašināt savu redzes loku par vides aktualitātēm, noklausīties zero waste lekciju un iemācīties izgatavot kosmētikas līdzekļus pašam.
Tāpat būs iespēja piedalīties aizraujošās ēdiena gatavošanas meistarklasēs, kurās varēs iemācīties pagatavot vegānisku kūku, veselīgas saldās un sāļās pankūkas, humosu vai, ar iepriekšēju pieteikšanos, līdzdarboties suši meistarklasē, nobaudīt gardus ēdienus no dažādiem tirgotājiem, iegādāties vegānisku produkciju. Vegānfestivāls šogad piedāvā arī plašu jogas programmu visas dienas garumā un sporta aktivitātes, lai izvairītos no muguras sāpēm un stīvuma pēc nogurdinošas darba dienas. Būs arī citas aktivitātes, kā arī iespēja klausīties dažādas latviešu grupas: Laime Pilnīga, Mother, kautkaili, Pacific K, The Creek, Nova Koma.
Pilna pasākuma programma šeit.