Likvidējamās ABLV Bank likvidatori jūlijā atguvuši aktīvus 21,052 miljonu eiro apmērā. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 11,602 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem – 7,644 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm – 1,792 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas – 14 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.
Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, ABLV Bank likvidatori kopumā atguvuši 32,995 miljonus eiro.
Vienlaikus ABLV Bank likvidācijas izdevumi jūlijā bija 4,881 miljona eiro apmērā, tostarp uzraudzības un regulatīvie izdevumi – 1,93 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, – 1,6 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā – 702 tūkstoši eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi – 362 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, – 98 tūkstoši eiro.
Tādējādi kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma ABLV Bank likvidācijas izdevumi veido kopumā 6,876 miljonus eiro.
Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 31.jūlijā ABLV Bank bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,459 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri – 298,087 miljonu eiro apmērā.
ABLV Bank kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām šogad jūlija beigās bija 1,021 miljards eiro, kredītos banka bija izsniegusi 793,707 miljonus eiro, ieguldījumi vērtspapīros – 268,448 miljoni eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā – 190,682 miljoni eiro, bet prasības pret kredītiestādēm – 82,836 miljoni eiro.
Kopumā ABLV Bank aktīvi 31.jūlijā bija 2,378 miljardu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves jūlija beigās bija 321,137 miljoni eiro, tostarp iepriekšējo periodu uzkrātā peļņa bija 117,557 miljoni eiro, bet pārskata perioda zaudējumi bija 22,925 miljonu eiro apmērā.
ABLV Bank ārpusbilances saistības un iespējamās saistības jūlija beigās bija 34,065 miljonu eiro apmērā.
BNN jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai lēmuma projektu par ABLV Bank licences anulēšanu.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
ABLV Bank problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicinājuši FinCEN atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat ABLV Bank un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no DLA Piper Vācijas biroja ABLV Bank un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.